aizļēpatot
aizļēpatot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizļēpatoju | aizļēpatojam | aizļēpatoju | aizļēpatojām | aizļēpatošu | aizļēpatosim |
| 2. pers. | aizļēpato | aizļēpatojat | aizļēpatoji | aizļēpatojāt | aizļēpatosi | aizļēpatosiet, aizļēpatosit |
| 3. pers. | aizļēpato | aizļēpatoja | aizļēpatos | |||
Pavēles izteiksme: aizļēpato (vsk. 2. pers.), aizļēpatojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizļēpatojot (tag.), aizļēpatošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizļēpatotu
Vajadzības izteiksme: jāaizļēpato
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
1.1.Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
Avoti: LLVV