aizļēpatot
aizļēpatot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs
Locīšana
1.Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (par dzīvniekiem); aizļēpot.
1.1.Aiziet, aizsteigties neveiklā, gāzelīgā gaitā (par cilvēku).
Avoti: LLVV