aizļipot
aizļipot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizļipoju | aizļipojam | aizļipoju | aizļipojām | aizļipošu | aizļiposim |
| 2. pers. | aizļipo | aizļipojat | aizļipoji | aizļipojāt | aizļiposi | aizļiposiet, aizļiposit |
| 3. pers. | aizļipo | aizļipoja | aizļipos | |||
Pavēles izteiksme: aizļipo (vsk. 2. pers.), aizļipojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizļipojot (tag.), aizļipošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizļipotu
Vajadzības izteiksme: jāaizļipo
Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Iezaļie aizkari pāva rakstā krita taisnās ielocēs, un zaļganais paklājs, kura zīmējumā balti truši aizļipoja lapotos kokos, lika domāt par Viljama Morisa ietekmi.