aizļepot
aizļepot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizļepoju | aizļepojam | aizļepoju | aizļepojām | aizļepošu | aizļeposim |
| 2. pers. | aizļepo | aizļepojat | aizļepoji | aizļepojāt | aizļeposi | aizļeposiet, aizļeposit |
| 3. pers. | aizļepo | aizļepoja | aizļepos | |||
Pavēles izteiksme: aizļepo (vsk. 2. pers.), aizļepojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizļepojot (tag.), aizļepošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizļepotu
Vajadzības izteiksme: jāaizļepo
Neveiklā, gāzelīgā gaitā, arī palēcieniem attālināties (parasti par dzīvniekiem).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šeit bieži var redzēt meža dzīvniekus – mežacūkas, arī alnis līdz mājām ir atnācis, un zaķi mēdz gar « Miglām» aizļepot.