aizļinkāt
aizļinkāt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizļinkāju | aizļinkājam | aizļinkāju | aizļinkājām | aizļinkāšu | aizļinkāsim |
| 2. pers. | aizļinkā | aizļinkājat | aizļinkāji | aizļinkājāt | aizļinkāsi | aizļinkāsiet, aizļinkāsit |
| 3. pers. | aizļinkā | aizļinkāja | aizļinkās | |||
Pavēles izteiksme: aizļinkā (vsk. 2. pers.), aizļinkājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizļinkājot (tag.), aizļinkāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizļinkātu
Vajadzības izteiksme: jāaizļinkā
Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Politika man vispār patīk – kā tāds seriāls.. Tādas scēnas un greizsirdības murgus var skatīt, dzīvē neatradīsi.. Nu, gan vēlēšanas pagājušas, Rīga ir atdota, un atkal “ tukšs un kluss ir klajumā.. Tik iztraucēts no trača negantā, pār lauku laukiem zaķēns aizļinkā”.
- Un, lielās, zaļās acis bolīdams, Un teterkāpostus tiem visiem solīdams, Lien Mežavecis atkal meža biezumā, Un atkal tukšs un kluss ir klajumā; Tik, iztraucēts no trača negantā, Pa lauku laukiem zaķis aizļinkā.. ( Vilis Plūdonis )