aizļekatāt
aizļekatāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizļekatāju | aizļekatājam | aizļekatāju | aizļekatājām | aizļekatāšu | aizļekatāsim |
2. pers. | aizļekatā | aizļekatājat | aizļekatāji | aizļekatājāt | aizļekatāsi | aizļekatāsiet, aizļekatāsit |
3. pers. | aizļekatā | aizļekatāja | aizļekatās |
Pavēles izteiksme: aizļekatā (vsk. 2. pers.), aizļekatājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizļekatājot (tag.), aizļekatāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizļekatātu
Vajadzības izteiksme: jāaizļekatā
Neveiklā gaitā aiziet; aizļepatot (par dzīvniekiem).
Avoti: ViV