aizlūzt
aizlūzt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizlūstu | aizlūstam | aizlūzu | aizlūzām | aizlūzīšu | aizlūzīsim |
| 2. pers. | aizlūsti | aizlūstat | aizlūzi | aizlūzāt | aizlūzīsi | aizlūzīsiet, aizlūzīsit |
| 3. pers. | aizlūst | aizlūza | aizlūzīs | |||
Pavēles izteiksme: aizlūsti (vsk. 2. pers.), aizlūstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizlūstot (tag.), aizlūzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizlūztu
Vajadzības izteiksme: jāaizlūst
1.Iesākt lūzt, bet nenolūzt; ielūzt.
2.Tikt psihiski iedragātam, satriektam; pārdzīvot krasu psihisku lūzumu.
3.Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties.
3.1.Netikt pabeigtam (par teikumu, dziesmu u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Varbūt tāpēc tagad viss viņā pēkšņi it kā iestrēdzis vai aizlūzis?
- Viņa paraustīja Dzinēja mēteli un lūdzās aizlūzušā, asarainā balsī. “
- vaicāju – joprojām nevērīgā tonī, tikai jau nodevīgi aizlūzušā balsī.
- (Viņa atkal iesmējās, un viņas balss aizlūza.)
- Kratoties pāri citām kritalām, viena no kropļa kājām aizlūza.