aizkātot
aizkātot 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkātoju | aizkātojam | aizkātoju | aizkātojām | aizkātošu | aizkātosim |
| 2. pers. | aizkāto | aizkātojat | aizkātoji | aizkātojāt | aizkātosi | aizkātosiet, aizkātosit |
| 3. pers. | aizkāto | aizkātoja | aizkātos | |||
Pavēles izteiksme: aizkāto (vsk. 2. pers.), aizkātojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkātojot (tag.), aizkātošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkātotu
Vajadzības izteiksme: jāaizkāto
Ātri, raitā solī aiziet.
Avoti: ME, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Par tiem baltiem gubu mākoņiem, kas nāk redzami, ja aizkāto patālāk no jūras.
- Tie, kuriem nebija braucamo, tāpat ar K-2 aizkātoja pa iemīto meža taku uz dzelzceļa staciju.
- Ar Katarīnas aizdotajām sandalēm aizkātoju līdz bāram, palūdzu vienu kaipirinju, tad otru, trešo — un lēnām, bet droši jutu, ka esmu neatvairāma.
- Viņš aizlīmēja aploksni, uzrakstīja adresi, stārķa gaitā aizkātoja līdz pastam, samaksāja par piegādi, kas bija mazliet, taču ne pārmērīgi ātrāka par parasto, nodeva aploksni un stārķa gaitā izkātoja uz ielas.
- Izdzirdis kviecienus, tāpat vien, ziņkāres pēc, aizkātoju palūrēt, sen nebiju redzējis dzīvu cūku.