aizkaukt
aizkaukt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizkaucu | aizkaucam | aizkaucu | aizkaucām | aizkaukšu | aizkauksim |
| 2. pers. | aizkauc | aizkaucat | aizkauci | aizkaucāt | aizkauksi | aizkauksiet, aizkauksit |
| 3. pers. | aizkauc | aizkauca | aizkauks | |||
Pavēles izteiksme: aizkauc (vsk. 2. pers.), aizkauciet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizkaucot (tag.), aizkaukšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizkauktu
Vajadzības izteiksme: jāaizkauc
Kaucot attālināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Darbs „ Aizkauc vēji un aizkauc vilcieni...
- garām viena pēc otras aizkauc ugunsdzēsēju mašīnas
- Kad Peitons Fārkārs atbrīvojās no mutuļos sakultajām šļakatām un nopurināja galvu , viņš dzirdēja aizkaucām gaisos mērķi pārlidojošu lādiņu , un mirkli vēlāk tas lauza un kapāja koku zarus mežā viņpus upes