aizstorēt
aizstorēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstorēju | aizstorējam | aizstorēju | aizstorējām | aizstorēšu | aizstorēsim |
| 2. pers. | aizstorē | aizstorējat | aizstorēji | aizstorējāt | aizstorēsi | aizstorēsiet, aizstorēsit |
| 3. pers. | aizstorē | aizstorēja | aizstorēs | |||
Pavēles izteiksme: aizstorē (vsk. 2. pers.), aizstorējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstorējot (tag.), aizstorēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstorētu
Vajadzības izteiksme: jāaizstorē
Aiziet, attālināties; aiziet izrieztām krūtīm.
Avoti: ME, EH