aizstīvēt
aizstīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstīvēju | aizstīvējam | aizstīvēju | aizstīvējām | aizstīvēšu | aizstīvēsim |
| 2. pers. | aizstīvē | aizstīvējat | aizstīvēji | aizstīvējāt | aizstīvēsi | aizstīvēsiet, aizstīvēsit |
| 3. pers. | aizstīvē | aizstīvēja | aizstīvēs | |||
Pavēles izteiksme: aizstīvē (vsk. 2. pers.), aizstīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstīvējot (tag.), aizstīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstīvētu
Vajadzības izteiksme: jāaizstīvē
Ar pūlēm dabūt prom, aizvilkt.
Avoti: EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa sēdēja uz grīdas un centās aizstīvēt galvu līdz ceļgaliem.
- Pat lielo viesistabas stereo iekārtu mums izdodas aizstīvēt līdz bedrei tā, ka neviens to nepamana.
- Un jāsies, jāsies, jāsies — ja ne citādi, meičas varēs aizstīvēt šepat uz Reņķa dārza krūmiņiem.
- Bieži nogurdinošos pūliņos pagāja vesela diena, līdz vienu pašu akmens bluķi izdevās aizstīvēt līdz raktuvju malai, un dažkārt, nogrūsts lejā, tas nemaz nesaplīsa.
- Neesmu nekāds sīkais, bet tos milzeņus ar grūtībām varēja aizstīvēt līdz mājām.