aizstraume
aizstraume sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlis; lieto: paretiLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aizstraume | aizstraumes |
| Ģen. | aizstraumes | aizstraumju |
| Dat. | aizstraumei | aizstraumēm |
| Akuz. | aizstraumi | aizstraumes |
| Lok. | aizstraumē | aizstraumēs |
1.Vieta aiz kāda šķēršļa tekošā ūdenī (upē, jūrā), kur nav jūtams vai ir maz jūtams straumes tecējums; straume upes līkumā.
2.Vieta aiz straumes, aiz upes.
Avoti: LLVV, ME
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Šīs zivis sastopamas aizstraumēs jeb bedrēs, kur upes tecējums nav tik straujš.
- Baļķi, kas ir upē un veido aizstraumi,
- Tamdēļ ūdens ar vilni, tad aizstraumē.
- Tikpat labi zivs var sēdēt savā bedrē vai aizstraumē un nelikties ne par ko ne zinis.