aizstreipuļot
aizstreipuļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizstreipuļoju | aizstreipuļojam | aizstreipuļoju | aizstreipuļojām | aizstreipuļošu | aizstreipuļosim |
| 2. pers. | aizstreipuļo | aizstreipuļojat | aizstreipuļoji | aizstreipuļojāt | aizstreipuļosi | aizstreipuļosiet, aizstreipuļosit |
| 3. pers. | aizstreipuļo | aizstreipuļoja | aizstreipuļos | |||
Pavēles izteiksme: aizstreipuļo (vsk. 2. pers.), aizstreipuļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizstreipuļojot (tag.), aizstreipuļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizstreipuļotu
Vajadzības izteiksme: jāaizstreipuļo
1.Streipuļojot attālināties.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Streipuļot prom.
1.2.Streipuļojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā, aiz kā u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Abi aizstreipuļoja ielas virzienā, bet es vēl aizvien domāju par tēvu.
- – Viņa strauji pagrūž Pīpu, tā ka viņš gandrīz vai aizstreipuļo.
- Pirms mirkļa viņa bija pie kazas – pagurumā knapi aizstreipuļoja.
- Gāzelēdamies kā krītošs koks, Vetti atmuguriski aizstreipuļoja līdz sienai.
- Aklais vēl reizi skaudri iesmilkstējās un kā iekaustīts šunelis smagi aizstreipuļoja pa krūmiem.