izmirt
izmirt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: daudzskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmirstu | izmirstam | izmiru | izmirām | izmiršu | izmirsim |
| 2. pers. | izmirsti | izmirstat | izmiri | izmirāt | izmirsi | izmirsiet, izmirsit |
| 3. pers. | izmirst | izmira | izmirs | |||
Pavēles izteiksme: izmirsti (vsk. 2. pers.), izmirstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmirstot (tag.), izmiršot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmirtu
Vajadzības izteiksme: jāizmirst
1.Nomirt (par daudziem vai visiem).
1.1.Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
1.2.Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
2.parasti formā: trešā persona Kļūt neapdzīvotam, tukšam (cilvēkiem vai citām dzīvām būtnēm nomirstot vai aizejot) – par vietu, telpu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpat kā visi Latvijas lauki, arī šīs sādžas pamazām izmirst.
- Kā saka: dinozauri arī izmira, jo nespēja adaptēties.”
- Operācija veikta tādās lielajās pilsētās kā Stambula, Izmira un Konja.
- Citādi visas pierobežas teritorijas izmirs un mums paliek Rīga, Pierīga.
- Tiek uzskatīts, ka šī suga izmira pirms aptuveni 50 000 gadu.