izmirkt
izmirkt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmirkstu | izmirkstam | izmirku | izmirkām | izmirkšu | izmirksim |
| 2. pers. | izmirksti | izmirkstat | izmirki | izmirkāt | izmirksi | izmirksiet, izmirksit |
| 3. pers. | izmirkst | izmirka | izmirks | |||
Pavēles izteiksme: izmirksti (vsk. 2. pers.), izmirkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmirkstot (tag.), izmirkšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmirktu
Vajadzības izteiksme: jāizmirkst
1.Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
1.1.Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) – par cilvēku.
Stabili vārdu savienojumiIzmircis kā žurka. Izmirkt līdz ādai.
- Izmircis kā žurka sarunvaloda, frazēma — saka par cilvēku, kam apģērbs kļuvis viscaur slapjš
- Izmirkt līdz ādai; izmirkt līdz kaulam; izmirkt līdz pēdējai vīlei; samirkt līdz ādai; samirkt līdz kaulam; samirkt līdz pēdējai vīlei — ļoti stipri samirkt (lietū)
1.2.Par dzīvniekiem.
1.3.Mitrumā kļūt viscaur dubļainam, staignam (piemēram, par ceļu, zemi).
1.4.Mitrumā pietūkt (piemēram, par ādu).
2.parasti formā: trešā persona Piesūcoties ar šķidrumu, kļūt viscaur mīkstam.
2.1.Piesūcoties ar šķidrumu, iegūt vēlamās īpašības.
2.2.Piesūcoties ar šķidrumu, viscaur sabriest, kļūt smagam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izmirkuši līdz pēdējai vīlītei, nepadevās ne vieni, ne otri.
- Paspējam izmirkt, salīst mantas, man uz brīdi sabojājas fotoaparāts.
- Ņemot vērā pēdējo dienu laika apstākļus, grāmatas bija visas izmirkušas.
- Uz naktsskapīša tasītē sen atdzisusi tēja ar izmirkušām dārza zemenēm dibenā.
- Viņš jutās pagalam izmircis, un viņam vairs nebija spēka aurot.