izmisa
izmisa sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | izmisa | izmisas |
| Ģen. | izmisas | izmisu |
| Dat. | izmisai | izmisām |
| Akuz. | izmisu | izmisas |
| Lok. | izmisā | izmisās |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņa skaitīja buramvārdus, lūdzās, izmisa, bet neko nepanāca.
- To aizņēmušas šausmas, bailes, izmisa.
- Pat izmisa tur spogulējas.
- Kamēr viņa dusmojās un izmisa, tikmēr viņu noslēpumu zeme, ko abi bija dzemdinājuši kastaņziedu laikā, zuda.
- Izmisa par to, ka neviena spēkos nav aizkavēt un paturēt teātra laiku, leģendu, ko aizgājējs sev paņem līdzi.