izmist1
izmist 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | izmistu | izmistam | izmisu | izmisām | izmisīšu | izmisīsim |
| 2. pers. | izmisti | izmistat | izmisi | izmisāt | izmisīsi | izmisīsiet, izmisīsit |
| 3. pers. | izmist | izmisa | izmisīs | |||
Pavēles izteiksme: izmisti (vsk. 2. pers.), izmistiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: izmistot (tag.), izmisīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: izmistu
Vajadzības izteiksme: jāizmist
Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
PiemēriKamēr viņa dusmojās un izmisa, tikmēr viņu noslēpumu zeme, ko abi bija dzemdinājuši kastaņziedu laikā, zuda.
- Kamēr viņa dusmojās un izmisa, tikmēr viņu noslēpumu zeme, ko abi bija dzemdinājuši kastaņziedu laikā, zuda.
- Arī viņi dažubrīd bija vāji cilvēciņi: dusmojās, izmisa, sūdzējās.
- Viņš jūtas vainīgs, izmist,- glābsim viņu!
- Beigu beigās viņa saprata, ka pūliņi veltīgi, izmisa, apsēdās un sagatavojās klausīties.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit