izmīt1
Lietojuma biežums :
izmīt [izmĩt] 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Izmīdīt1.
1.1.Minot, staigājot padarīt viscaur negludu.
1.2.Minot, staigājot padarīt viscaur bedrainu; minot, staigājot viscaur nodeldēt.
2.Ilgi vai nevērīgi valkājot, sabojāt (apavus).
3.apvidvārds Mīt aužamo stāvu paminas tā, lai izveidotu (audumu ar noteiktu rakstu).
4.apvidvārds Minot viscaur sablīvēt.
5.apvidvārds Apaugļot (par putniem).
Avoti: LLVV, ĒiV
Korpusa piemēri