aizmaršēt
aizmaršēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizmaršēju | aizmaršējam | aizmaršēju | aizmaršējām | aizmaršēšu | aizmaršēsim |
| 2. pers. | aizmaršē | aizmaršējat | aizmaršēji | aizmaršējāt | aizmaršēsi | aizmaršēsiet, aizmaršēsit |
| 3. pers. | aizmaršē | aizmaršēja | aizmaršēs | |||
Pavēles izteiksme: aizmaršē (vsk. 2. pers.), aizmaršējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizmaršējot (tag.), aizmaršēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizmaršētu
Vajadzības izteiksme: jāaizmaršē
Maršējot aiziet, aizsoļot.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tev nebūs, tev nebūs, tev nebūs," — aizmaršē uzvarētāji.
- Cita aiz citas gar logu aizmaršē šucmaņu vienības.
- Lidostas priekšā drūzmējās simtiem cilvēku, pīpināja mašīnas, garām aizmaršēja līdz zobiem bruņotu kareivju nodaļa.
- Dziļās sērās jāpaziņo, ka pēc īsas, bet smagas slimības pa skuju taku aizmaršējis " vecais kareivis".
- Viņi aizmaršēja garām zēniska izskata baltgalvītim policistam ar nepārprotami pārliela izmēra formas cepuri, kurš dežurēja uzgaidāmajā telpā, un pa kāpnēm uzgāja trešajā stāvā, kur gaiteņa galā operatīvie pakalpīgi atvēra durvis.