aizmanīties
aizmanīties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizmanos | aizmanāmies | aizmanījos | aizmanījāmies | aizmanīšos | aizmanīsimies |
| 2. pers. | aizmanies | aizmanāties | aizmanījies | aizmanījāties | aizmanīsies | aizmanīsieties, aizmanīsities |
| 3. pers. | aizmanās | aizmanījās | aizmanīsies | |||
Pavēles izteiksme: aizmanies (vsk. 2. pers.), aizmanieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizmanoties (tag.), aizmanīšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizmanītos
Vajadzības izteiksme: jāaizmanās
1.Paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet.
1.1.nepabeigtas darbības nozīme Manīties prom; paslepus (parasti, nogaidot izdevīgu brīdi) aiziet, arī aizskriet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); aizlavīties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Es aizmanījos līdz eglei, atspiedos pie tās stumbra un sāku gaidīt.
- Aizmanījusies līdz rijas stūrim, meitene sper apņēmīgu soli un pēkšņi no brīnumiem apstulbst.
- Kāds gados vecāks spānis mēģina uzsākt sarunu, taču apjaušot, ka es spāniski nerunāju, veikli aizmanās prom, jo retais spānis spēj sarunāties angliski.
- Un gļēvuli, kas projām aizmanās,
- (Aizmanās klusu projām.)