pārdzīvot
Lietojuma biežums :
pārdzīvot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Būt tādam, kam ir izraisījies noteikts pārdzīvojums.
1.1.Tēlot (lomu), runāt (tekstu) ar atbilstošu skatuvisko emocionalitāti.
2.Psihiski asi, parasti emocionāli, reaģēt (uz kādu, parasti nelabvēlīgu, notikumu, situāciju savā vai citu cilvēku, sabiedrības dzīvē), saspringti domāt, uztraukties (par to).
2.1.intransitīvs
3.Piedzīvot, arī dziļi izjust (notikumus, apstākļus, parasti nelabvēlīgus).
Saistītās nozīmesizbaudīt, pieredzēt, izjust, just.
3.1.Aizvadīt (kādu dzīves, attīstības posmu).
3.2.Būt tādam, kas ir nonācis (kādos apstākļos, attīstības fāzē) — par parādībām sabiedrībā.
3.3.Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
4.Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
4.1.parasti formā: lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis (-is, -usi, -ies, -usies) Savienojumā ar “savu laiku”: kļūt tādam, kas vairs neatbilst attiecīgā laikposma prasībām, uzskatiem.
5.apvidvārds Nodzīvot, izputināt, pazaudēt.
Avoti: DžP, LLVV
Korpusa piemēri