Paplašinātā meklēšana
Meklējam pārdzīvot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (109):
- aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas.
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
- atjauda Atģidai līdzīgs stāvoklis, kad pie agrāk pārdzīvotās apziņas nonāk apzinīgi.
- justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes.
- izbēdāt Bēdājoties (dziļi) pārdzīvot.
- dūšot Bēdāties, pārdzīvot.
- nejust zemi zem kājām būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku.
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
- bēdēties Ciest, pārdzīvot bēdas.
- dalīties Darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), .
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots.
- īsts Dziļi izjusts, pārdzīvots.
- starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
- just līdzi dzīvot līdzi (kam), pārdzīvot (kāda cita stāvokli).
- retencija Emocionāla aizture, atmiņas spēja saglabāt iemācīto un pārdzīvoto; iegūti pēcefekti.
- līdz sirds dziļumiem emocionāli spēcīgi, ar visu savu būtni; ļoti lielā mērā (pārdzīvot, izjust)
- sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi).
- nēsāt Ilgāku laiku pārdzīvot (sevī) un neizpaust (piemēram, kādas jūtas).
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- paramnēzija Īpatnējs apziņas stāvoklis, kurā šķiet, ka tas, kas patlaban notiek, ir jau kādreiz agrāk pārdzīvots.
- mocīties Izjust psihiskas ciešanas, arī pārdzīvot ko ļoti nepatīkamu.
- izbaudīt Izjust un pārdzīvot; arī piedzīvot.
- nest sirdī izjust, pārdzīvot (sevi).
- nest Izjust, pārdzīvot (sevī).
- močīties Izjust, pārdzīvot neērtības.
- izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- izdzīvot Izjust, pārdzīvot, izbaudīt.
- izbaudīties Izjust; pārdzīvot, piedzīvot.
- iejusties lomā izprotot, izjūtot lomas būtību, atbilstoši domāt, pārdzīvot, darboties, tēlojot šo lomu.
- pārciest Izslimot (slimību); pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.).
- izmīlēt Izzust mīlas jūtām (pret kādu); pārstāt pārdzīvot (mīlas jūtas).
- skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2).
- reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās.
- paskurbināties Kādu brīdi pārdzīvot galvas noreibumu.
- izsāpināties Kādu laiku (pietiekoši) skumt, pārdzīvot.
- izdegt Kļūt nejūtīgam, nespējīgam dziļi pārdzīvot, izjust; izzust, tikt iznīcinātam (piemēram, par jūtām).
- dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas).
- pārpilnām Ļoti bagātīgi, ļoti lielā mērā (piemēram, ko dot, ņemt, arī izjust, pārdzīvot).
- izbaudīt līdz padibenēm ļoti dziļi izjust, pārdzīvot ko nepatīkamu.
- izjoņot caur smadzenēm ļoti pēkšņi rasties un ļoti ātri nomainīt citai citu (par domām); ļoti pēkšņi, strauji uz īsu brīdi secīgi atjaunoties apziņā (par pārdzīvoto, notikušo).
- dziļai Ļoti spēcīgi (pārdzīvot, izjust u. tml.).
- laist pār galvu neļauties negatīvām emocijām, neraizēties, nepārdzīvot nepatīkamo; atstāt bez ievērības.
- neņemt pie sirds nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko).
- nelabi Nepatīkami, pielīgi (ko izjust, pārdzīvot).
- aizmirst nesajust, nepārdzīvot (kā) ietekmē.
- piemirst Nesajust, nepārdzīvot vairs (ko), nepievērst vairs uzmanību (kam).
- iziet Pabūt (kur) un izciest lielas mokas; pārdzīvot, pārciest (ko).
- mest skatu (arī skatienu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domas) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- mest skatienu (arī skatu) atpakaļ pakavēties (runā, rakstos, domās) pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota.
- atskatīties Pakavēties (runās, rakstos, domās pie kā pagātnē notikuša, pārdzīvota).
- paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
- mierināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk vieglāk pārdzīvot (piemēram, bēdas, bailes, satraukumu).
- iesāpēties Parasti savienojumā ar "sirds": īsu brīdi sāpīgi pārdzīvot; kļūt žēl.
- izdzert (arī iztukšot) kausu (līdz dibenam) pārdzīvot (ko) pilnīgi.
- ņemt galvā (retāk pierē) pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- ņemt pie sirds pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- ņemt pierē (biežāk galvā) pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko).
- iztukšot rūgto biķeri pārdzīvot bēdas, sāpes, ko nepatīkamu.
- izdzert (arī iztukšot) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- iztukšot (arī izdzert) rūgto biķeri pārdzīvot ko nepatīkamu (piemēram, bēdas, sāpes).
- iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī un ūdenī pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
- iet caur uguni un ūdeni, arī iet ugunī (un ūdenī) pārdzīvot ļoti lielas un dažādas grūtības.
- turēt naidu pārdzīvot naidu (pret kādu), parasti ilgāku laiku.
- iziet caur uguni un ūdeni pārdzīvot un izturēt ļoti lielas un dažādas grūtības.
- izsāpēt Pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot (bēdas, sāpes u. tml.).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas (pret kādu).
- iemīlēties Pārdzīvot, arī sākt pārdzīvot mīlas jūtas vienam pret otru.
- plīst (vai) pušu pārdzīvot, izjust ko ļoti spēcīgi.
- izjust (arī just, izbaudīt) uz savas ādas pārdzīvot, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu).
- sašausmināties Pašiedvesmas vai iedomu rezultātā sākt pārdzīvot šausmas, bailes.
- redzēt Piedzīvot, emocionāli uztvert un pārdzīvot (piemēram, kādu stāvokli, attieksmi); izjust.
- pievilties Piedzīvot, pārdzīvot vilšanos.
- pieredzēt piedzīvot, pārdzīvot, izjust (ko).
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- iztukšotība Psihisks stāvoklis, kam raksturīga nespēja domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- pārdomāt prātu sajukt prātā; spēcīgi pārdzīvot.
- būt aiz muguras saka par to, kas pagājis, noticis, pārdzīvots.
- līdz mielēm saka, ja kas grūts, nepatīkams, nevēlams ir izjusts, pārdzīvots līdz galējai iespējai.
- kā nebijis saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
- kā iztukšots saka, ja nespēj domāt, pārdzīvot, gribēt (parasti pēc psihiska sasprindzinājuma).
- gulēt kaulos (kādam) saka, ja pēc kaut kā pārdzīvota ir jūtamas sekas, parasti negatīvas.
- (pacietības) mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- pacietības mērs ir pilns saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
- iemīlēt Sākt pārdzīvot mīlas jūtas.
- izciest Saņemt, pārdzīvot (sodu); būt, atrasties piespriestā soda režīmā.
- samisties saskumt, pārdzīvot.
- nobēdāt Savienojumā ar "bēda", "bēdas": pārdzīvot un pārstāt pārdzīvot bēdas.
- uzplēst Savienojumā ar "rēta", "brūce, "vaina" u. tml.: atgādinot ko, panākt, būt par cēloni, ka (kas nepatīkams, sāpīgi pārdzīvots) jāatceras, jāpārdzīvo vēlreiz.
- atģieda Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģida.
- atģida Senāk pārdzīvota apziņas satura uztvere un pārdzīvošana no jauna; atģieda.
- pēctraumas stresa sindroms simptomu kopums, kas sākas pēc pārdzīvota traumatiska notikuma, un ko raksturo traumatiskās pieredzes atmiņu ielaušanās ikdienas dzīvē, izvairīšanās no pieredzes atgādinātājiem un vispārēja paaugstināta modrība un uzbudināmība.
- bēdāties Skumt, būt drūmā garastāvoklī, ciest (piemēram, nelaimes, zaudējuma dēļ); pārdzīvot bēdas.
- ciest Smagi izjust, pārdzīvot sabiedriskus spaidus, vardarbību u. tml.
- liesmot Spēcīgi, kaislīgi, aizrautīgi pārdzīvot.
- izturēt Spēt pārciest, paciest (piemēram, sāpes); spēt pārdzīvot (piemēram, jūtas).
- truls Tāds, kam ir nepietiekami attīstītas psihes īpašības, psihiskās norises (parasti domāšana, jūtas); tāds, kas ir garīgi nomākts, nespēj pietiekami skaidri, daudzveidīgi uztvert, dziļi pārdzīvot; arī aprobežots, vienaldzīgs, nejūtīgs.
- sajūtīgs Tāds, kam piemīt spēja pārdzīvot emocijas, jūtas.
- nejūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot (piemēram, kādas jūtas); tāds, kas nejūt citiem līdzi, izturas vienaldzīgi (piemēram, pret citu bēdām).
- bezjūtīgs Tāds, kas nespēj dziļi izjust, pārdzīvot; tāds, kas nejūt līdzi citiem.
- emocionāls Tāds, kas spēj (parasti ātri, dziļi) pārdzīvot.
- pieredze Tas, kas ir bijis, noticis; tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
- umurkumurs Tautas svētki Rīgā, kuri sākotnēji veltīti no 1601. gada līdz 1603. gadam pārdzīvotā bada laika atcerei.
- pārtapt Tēlojot lomu, domāt, pārdzīvot, darboties atbilstoši šai lomai.
- resilience teorētisks starpdisciplinārs jēdziens, kas veidojies 20. gs. 70. gados un raksturo gan veiksmīgu adaptācijas procesu pēc pārdzīvotiem nelaimes gadījumiem, traumām, traģēdijām, draudiem un citiem nozīmīgiem stresa faktoriem, gan indivīda vai grupas īpašības un spējas pretoties grūtībām.
- aizlūzt Tikt psihiski iedragātam, satriektam; pārdzīvot krasu psihisku lūzumu.
- uzņemt Uztvert (1) (ko) un paust savu attieksmi (pret to), arī pārdzīvot (to).
- bioss Visa dzīvā vai pārdzīvotā kopums.
pārdzīvot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV