reibt
Lietojuma biežums :
reibt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
Saistītās nozīmesiereibt, noreibt.
1.1.Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
1.2.Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
2.Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
Stabili vārdu savienojumiAcis reibst. Galva skurbst (biežāk reibst). Prāts (arī sirds) reibst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri