reibt
reibt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
1.1.Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
1.2.Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
2.Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
Stabili vārdu savienojumiAcis reibst. Galva reibst. Prāts (arī sirds) reibst.
Avoti: LLVV