reibt
reibt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | reibstu | reibstam | reibu | reibām | reibšu | reibsim |
| 2. pers. | reibsti | reibstat | reibi | reibāt | reibsi | reibsiet, reibsit |
| 3. pers. | reibst | reiba | reibs | |||
Pavēles izteiksme: reibsti (vsk. 2. pers.), reibstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: reibstot (tag.), reibšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: reibtu
Vajadzības izteiksme: jāreibst
1.Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
1.1.Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
1.2.Zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
2.Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot.
Stabili vārdu savienojumiAcis reibst. Galva reibst (retāk skurbst). Prāts (arī sirds) reibst.
- Acis reibst frazēma — saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma iedarbībā)
- Galva reibst (retāk skurbst) — 1. Saka, ja cilvēks reibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas, sitiena)2. Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību
- Prāts (arī sirds) reibst idioma — saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska stāvokļa spēcīgu iedarbību
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmo reizi mūžā pabiju tādā augstumā, kur galva sāk reibt.
- Ir kā ekstāzē, kā mistiskā rituāla dejā, kā reibstot.
- No gaisa, ko tik grūti ievilkt plaušās, reibst galva.
- Krampjainā gaisa kampšana nekādi nelīdzēja nomierināties, tikai sāka reibt galva.
- Un jau 8 gadus es nebeidzu reibt no šīs smaržas.