apreibt
apreibt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apreibstu | apreibstam | apreibu | apreibām | apreibšu | apreibsim |
| 2. pers. | apreibsti | apreibstat | apreibi | apreibāt | apreibsi | apreibsiet, apreibsit |
| 3. pers. | apreibst | apreiba | apreibs | |||
Pavēles izteiksme: apreibsti (vsk. 2. pers.), apreibstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apreibstot (tag.), apreibšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apreibtu
Vajadzības izteiksme: jāapreibst
1.Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt.
1.1.Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
1.2.Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
2.Sajūsmināties, aizmirsties.
Stabili vārdu savienojumiAcis apreibst; acis noreibst. Galva apreibst; galva noreibst; galva skurbst; galva reibst.
- Acis apreibst; acis noreibst — saka, ja uz īsu brīdi zaudē spēju ko skaidri saskatīt, izšķirt (parasti spilgtas gaismas, arī pārdzīvojuma ietekmē)
- Galva apreibst; galva noreibst; galva skurbst; galva reibst kolokācija — 1. Saka, ja cilvēks apreibst (piemēram, no alkoholiskām vielām, smaržas)2. Saka, ja cilvēks izjūt kāda psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbību
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jo peles ielien mucā, apreibst un tur arī paliek! "
- Jau pēc mirkļa likumsargu sarunu ar apreibušo kungu pārtrauca kāda sieviete.
- Viņas bērna prāts, laika un naudas apreibis, lec klasītes.
- Uzmetu uz pleciem blūzi un apreibušiem soļiem tiecos uz ūdens pusi.
- Nē, drīzāk naktstauriņš – tikko saules gaismas uzmodināts un apreibis.