apreibt
apreibt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt.
1.1.Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
1.2.Uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (no sitiena, sāpēm u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiAcis apreibst; acis noreibst. Galva apreibst.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri