apreibināt
apreibināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | apreibinu | apreibinām | apreibināju | apreibinājām | apreibināšu | apreibināsim |
| 2. pers. | apreibini | apreibināt | apreibināji | apreibinājāt | apreibināsi | apreibināsiet, apreibināsit |
| 3. pers. | apreibina | apreibināja | apreibinās | |||
Pavēles izteiksme: apreibini (vsk. 2. pers.), apreibiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: apreibinot (tag.), apreibināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: apreibinātu
Vajadzības izteiksme: jāapreibina
1.Būt par cēloni, ka apreibst (1).
2.Būt par cēloni, ka zaudē paškritikas spējas (par panākumiem, slava u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Slimnīcā gūts apstiprinājums tam, ka pusaudzis bija lietojis apreibinošas vielas.
- Būdams apreibinošo vielu ietekmē, zēns kritis un guvis pleca traumu.
- Likumpārkāpuma izdarīšanas brīdī viņš nebija lietojis alkoholu vai citas apreibinošas vielas.
- 1999.gadā viņš atzina savu vainu automašīnas vadīšanā apreibinošo vielu ietekmē.
- Dažreiz kokaīnam tiek piejauktas arī citas neapreibinošās vielas, skaidroja likumsargi.