reibonis
reibonis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reibonis | reiboņi |
| Ģen. | reiboņa | reiboņu |
| Dat. | reibonim | reiboņiem |
| Akuz. | reiboni | reiboņus |
| Lok. | reibonī | reiboņos |
1.Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ierobežotā ogļhidrātu uzņemšana izraisa nomāktu emocionālo stāvokli, galvassāpes, reiboņus.
- Pēc sprādziena Bartram spēcīgi sāpēja galva, tāpat viņš izjuta reiboņus.
- Bieži vien reibonis kā uznācis, tā pāriet bez īpašas ārstēšanas.
- Nenoraksti savu līdzsvara traucējumus, reiboņus uz vecuma un spondilozes rēķina!
- Sirdsdarbība kļūst paātrināta, var būt vemšana, galvassāpes vai reiboņi.