Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
reiba
reiba sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; poētiska stilistiskā nokrāsa; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.reibareibas
Ģen.reibasreibu
Dat.reibaireibām
Akuz.reibureibas
Lok.reibāreibās
1.Reibums1, reibonis1.
Saistītās nozīmespiedzērums, reibulis, reibonis, dzērums, iesilums.
Sinonīmi
piedzērums1 — Dzērums.
reibulis1 — Reibums (1).
reibonis2 — Stāvoklis → reibt(1); reibums (1).
dzērums1 — Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
iesilums1 — Dzērums, skurbums.
švunka2 — Dzērums, alkohola reibums.
reibums1 — Stāvoklis → reibt (1).
noreibums1 — Stāvoklis → noreibt (1); apreibums.
skurbuls1 — Reibums; reibonis.
skurbis1 — Reibums.
žvingulis1 — Alkohola izraisīts reibums.
žvinga1 — Reibums.
ķite2 žargonisms — Dzēruma reibums.
Hiponīmi
bezfilma2 — Stipra reibuma stāvoklis.
pālis3 — Dziļš alkohola reibums ar atmiņas zudumiem.
Hiperonīmi
skurba1 — Skurbums (1); reiba (1).
skurbums1 — Stāvoklis, kad uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); stāvoklis --> skurbt (1); reibums (1).
1.1.pārnestā nozīmē Tas (parasti smarža), kas reibina (1).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Viņa tā kā reiba, ilgojās un vienlaikus cieta no šīm ainām.
  • Viņas prāts reiba, nespēdams pieņemt un izprast jauniegūto informāciju.
  • Un kādu laiku reiba, vien juzdams viņas kārās lūpas un mīksto krūti.
  • 1989. gadā tauta vēl reiba no Atmodas eiforijas,
  • Sānos dūra un galva reiba, bet viņa centās nepievērst tam uzmanību.
Vairāk piemēru ...