švunka
švunka sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | švunka | švunkas |
Ģen. | švunkas | švunku |
Dat. | švunkai | švunkām |
Akuz. | švunku | švunkas |
Lok. | švunkā | švunkās |
1.Spars, uzņēmība.
PiemēriPar kaut kādu salīdzināšanos ar Jums jau nav ko sapņot, ne tās švunkas, ne varēšanas.
- Par kaut kādu salīdzināšanos ar Jums jau nav ko sapņot, ne tās švunkas, ne varēšanas.
- Bet es jau jutu pēc pieciem simpozijiem, ka zaudēta "švunka", tad nāca arī citas lietas, politika bija svarīgāka.
- Tātad "aiziet" ar pilnu švunku un atlaistām bremzēm!
- Tad, kad tiešām viss sakrājies tā, ka jūtos kā ūdensmuca, kurā ar lielu švunku iekritis akmens vai kāds dzelzs gabals.
- Bet švunkas pietiek un slikti nejūtos!
2.Dzērums, alkohola reibums.
PiemēriPēc tam ieradās vēl citi biedri, kuri jau bija švunkā, uzspiezdami lai tik dzerot.
- Pēc tam ieradās vēl citi biedri, kuri jau bija švunkā, uzspiezdami lai tik dzerot.
- Nācu milzīgā švunkā uz māju.
Cilme:No vācu der Schwung ‘šūpošanās, vēziens; spars, enerģija; temperaments; sajūsma, aizrautība’.
Avoti: SLG, T
Korpusa piemēri:šeit