reibulis
reibulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reibulis | reibuļi |
| Ģen. | reibuļa | reibuļu |
| Dat. | reibulim | reibuļiem |
| Akuz. | reibuli | reibuļus |
| Lok. | reibulī | reibuļos |
2.Reibums2.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču drīz pēkšņais reibulis beidzās.
- Ar reibuļa vilni pārcēlās uz trokšņainiem bāriem, kur vīrieši dzer un joko, mezdami acis uz sievietēm.
- Viss iekāres reibulis izgaisa.
- Reibulī sabrūkot gultā.
- Ideja nāk no reibuļa, protams, jo mēs patiešām esam piedzērušies, vīna pudele ir tukša un arī bumbieru konjaka līmenis vēderainajā pudelē ir krities.