reibulis
Lietojuma biežums :
reibulis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | reibulis | reibuļi |
| Ģen. | reibuļa | reibuļu |
| Dat. | reibulim | reibuļiem |
| Akuz. | reibuli | reibuļus |
| Lok. | reibulī | reibuļos |
1.Reibums1.
Saistītās nozīmesnoreibums, piedzērums, reibonis, reiba, skurbuls.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
noreibums1 — Stāvoklis → noreibt (1); apreibums.
piedzērums1 — Dzērums.
reibonis2 — Stāvoklis → reibt(1); reibums (1).
reiba1 — Reibums (1), reibonis (1).
skurbuls1 — Reibums; reibonis.
skurbis1 — Reibums.
žvingulis1 — Alkohola izraisīts reibums.
žvinga1 — Reibums.
reibums1 — Stāvoklis → reibt (1).
dzērums1 — Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
iesilums1 — Dzērums, skurbums.
švunka2 — Dzērums, alkohola reibums.
2.Reibums2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču drīz pēkšņais reibulis beidzās.
- Ar reibuļa vilni pārcēlās uz trokšņainiem bāriem, kur vīrieši dzer un joko, mezdami acis uz sievietēm.
- Viss iekāres reibulis izgaisa.
- Reibulī sabrūkot gultā.
- Ideja nāk no reibuļa, protams, jo mēs patiešām esam piedzērušies, vīna pudele ir tukša un arī bumbieru konjaka līmenis vēderainajā pudelē ir krities.