noreibums
noreibums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | noreibums | noreibumi |
Ģen. | noreibuma | noreibumu |
Dat. | noreibumam | noreibumiem |
Akuz. | noreibumu | noreibumus |
Lok. | noreibumā | noreibumos |
2.Stāvoklis → noreibt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārņēma smags noreibums.
- — mēs laižam ap galdu lielu un vēderainu glāzi ar Kraukļa brīnumdziru, bet noreibums nav no viskija.
- Ir jau iestājies noreibums.
- Pēc mūzikas skaņām, pēc noreibuma, ieplūstot nošu vijīgajā daudzveidībā.
- Cilvēks, kurš stāvēja pagalmā, skaidri sajuta noreibumu visā lielajā augumā.