Rudens versija 2025
412 004 šķirkļi
noreibums
noreibums vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.noreibumsnoreibumi
Ģen.noreibumanoreibumu
Dat.noreibumamnoreibumiem
Akuz.noreibumunoreibumus
Lok.noreibumānoreibumos
1.Stāvoklis → noreibt1; apreibums.
Saistītās nozīmespiedzērums, reiba, reibulis, reibonis, dzērums.
Sinonīmi
Hiponīmi
Hiperonīmi
2.Stāvoklis → noreibt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
  • Pārņēma smags noreibums.
  • — mēs laižam ap galdu lielu un vēderainu glāzi ar Kraukļa brīnumdziru, bet noreibums nav no viskija.
  • Ir jau iestājies noreibums.
  • Pēc mūzikas skaņām, pēc noreibuma, ieplūstot nošu vijīgajā daudzveidībā.
  • Cilvēks, kurš stāvēja pagalmā, skaidri sajuta noreibumu visā lielajā augumā.