pālis2
pālis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pālis | pāļi |
| Ģen. | pāļa | pāļu |
| Dat. | pālim | pāļiem |
| Akuz. | pāli | pāļus |
| Lok. | pālī | pāļos |
1.Muļķis.
Saistītās nozīmesbiete, dulburis, nejēga, lohs, auns, nesapraša.
Sinonīmi
dulburis1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas vai runā bez jēgas.
nejēga1 — Cilvēks, kam nav vajadzīgo zināšanu, iemaņu, prasmes (kādā nozarē, jautājumā).
nesapraša1 — Nesaprātīgs cilvēks.
aplamis1 — Aplamnieks; muļķis, nelga, vientiesis.
nelga1 — Cilvēks, kas izturas, rīkojas, runā muļķīgi, nejēdzīgi, arī vientiesīgi.
tukšpakausis1 — Muļķis.
mazprātiņš1 — Muļķis, plānprātiņš.
trulprātiņš1 — Muļķis.
stulbiķis1 — Stulbenis.
stulburis1 — Muļķis; apjucis, dzeorientēts cilvēks.
zābaks1.1 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Dumjš, neattapīgs, arī neprasmīgs cilvēks.
Jānis no Mūjāņiem1 — Muļķis.
aitasgalva1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks.
aitaspiere1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; muļķis.
āmurgalva1 — Muļķis.
ambālis1 — Muļķis.
ambals1 — Muļķis.
dunduks1 — Muļķis.
dulliķis1 — Muļķis.
dumiķis1 — Aprobežots, muļķīgs, arī naivs cilvēks.
duraks1 — Muļķis.
ēzeļgalva1 — Muļķis.
glupiķis1 — Muļķis; nejēga.
kokapauris1 — Muļķis.
losis1 — Neapķērīgs cilvēks; muļķis, stulbenis, nejēga.
lunis1 — Muļķis.
mūjābelis1 — Muļķis.
muļķis1 — Cilvēks, kam ir nepietiekami attīstīts, arī nepietiekami aktivizēts prāts.
muļķadesa1 — Muļķis.
negudris1 — Muļķis.
negudrinieks1 — Muļķis.
nejēgulis1 — Muļķis, nepratējs.
pampaks2 — Muļķis.
petuhs3 — Muļķis.
teļapakausis1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapauris.
teļapauris1 — Neattapīgs, dumjš cilvēks; teļapakausis.
tāpiņš1 — Vientiesis, nejēga.
tukšprātiņš1 — Muļķis.
tukšgalvis1 — Vieglprātīgs, pamuļķīgs cilvēks.
tukšpauris1 — Tukšgalvis.
tupaks1 — Muļķis.
stulbenis1 — Stulbs (negudrs) cilvēks.
Antonīmi
sapraša1 — Saprātīgs cilvēks, tāds, kas ātri saprot.
Hiponīmi
zoss4 pārnestā nozīmē, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Neattapīga, nesaprātīga sieviete; neattapīgs cilvēks.
Saistīts ar
antiņš1 — Naivs, lētticīgs, arī vientiesīgs cilvēks.
aplamnieks1 — Cilvēks, kas rīkojas, runā vai domā aplam.
biezgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietgalvis1 — Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
cietpauris1 — Cietgalvis; stūrgalvis.
dievadots cilvēks1 — Vientiesīgs, panaivs, lētticīgs cilvēks.
lētticis1 — Vientiesis.
naiviķis1 — Vientiesis.
naivulis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, kas viegli uzticas.
nerrs1.1 pārnestā nozīmē — Cilvēks, kas kļuvis par uzjautrinājumu citiem (piemēram, sava izskata dēļ); cilvēks, kuru citi zobo, izsmej, arī muļķo.
vientiesis1 — Cilvēks, kam trūkst dzīves pieredzes, cilvēks, kam ir vienkāršota, primitīva kādu parādību, apstākļu uztvere un izpratne; arī cilvēks, kas uzticas bez pietiekama pamatojuma; arī naivs, lētticīgs cilvēks.
2.Divnieks (atzīme skolā).
Saistītās nozīmescvai, cvoibers, dvubulis, āķis, banis, bonis.
Sinonīmi
cvai1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvoibers1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvubulis1 — Divnieks (atzīme skolā).
banis1 — Divnieks (atzīme skolā).
bonis1 — Divnieks (atzīme skolā).
bonifacija1 — Divnieks (atzīme skolā).
cāberis1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvāberis1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvaibaks1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvābis1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvāģeris1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvaiķis1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvaiņāgs1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvainers1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvainieks1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvainis1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvāķis1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvēbaks1 — Divnieks (atzīme skolā).
cveibers1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvo1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvoibāns1 — Divnieks (atzīme skolā).
coberis1 — Divnieks (atzīme skolā).
coļs1 — Divnieks (atzīme skolā).
cuņķis1 — Divnieks (atzīme skolā).
cvulis1 — Divnieks (atzīme skolā).
danis1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvaņķis1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvoka1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvoika1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvulis1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvaiņiks1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvobelis1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvoička1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvoikins1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvoiņiks1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvolis1 — Divnieks (atzīme skolā).
dvopsis1 — Divnieks (atzīme skolā).
kabans2 — Divnieks (atzīme skolā).
kabāns1 — Divnieks (atzīme skolā).
kuprainītis1 — Divnieks (atzīme skolā).
kraķis2 — Divnieks (atzīme skolā).
mīkstais6 — Divnieks (atzīme skolā).
pūkainais1 — Divnieks (atzīme skolā).
svaņķis1 — Divnieks (atzīme skolā).
šķībais1 — Divnieks (atzīme skolā).
tvaņķis1 — Divnieks (atzīme skolā).
divnieks1.1 — Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divi.
cobers1 — Sekmju vērtējums, atzīme – divnieks.
divi1.1 tikai formā: vīriešu dzimte, nominatīvs — Sekmju vērtējums, atzīme "neapmierinoši" (parasti skolā); divnieks.
Hiperonīmi
atzīme2 — Sekmju novērtējums (mācību iestādēs), kas izteikts cipara vai vārdiska formulējuma veidā.
3.Dziļš alkohola reibums ar atmiņas zudumiem.
Saistītās nozīmesiesilums, skurbuls, noreibums, reibulis, reibums.
Hiperonīmi
dzērums1 — Ar alkoholu saindēta organisma stāvoklis.
iesilums1 — Dzērums, skurbums.
noreibums1 — Stāvoklis --> noreibt (1); apreibums.
piedzērums1 — Dzērums.
reiba1 — Reibums (1), reibonis (1).
reibonis2 — Stāvoklis --> reibt(1); reibums (1).
reibulis1 — Reibums (1).
reibums1 — Stāvoklis --> reibt (1).
skurbis1 — Reibums.
skurbuls1 — Reibums; reibonis.
švunka2 — Dzērums, alkohola reibums.
žvinga1 — Reibums.
žvingulis1 — Alkohola izraisīts reibums.
Stabili vārdu savienojumiBūt pālī.
- Būt pālī kolokācija — būt piedzērušam
Avoti: SLG
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nezinu gan, vai pālī varēsi kādam no viņiem trāpīt!”
- Pirms sākt betona pamatu režģžoga izbūvi, tika veikta pāļu slogošana.
- Tā masts balstīsies uz septiņiem uzbērumā ieurbtiem pāļiem 28 metru dziļumā.
- Augstākā vieta pagastā ir Pāļu kalns ( 35,9 m vjl).
- Senāk melnalksnis ūdensizturības dēļ izmantots aku grodiem, pāļiem un notekām.