dvīnītis
dvīnītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | dvīnītis | — |
Ģen. | dvīnīša | — |
Dat. | dvīnītim | — |
Akuz. | dvīnīti | — |
Lok. | dvīnītī | — |
1.Dvīnīši.
2.žargonisms Divnieks (atzīme skolā).
Avoti: LLVV, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dvīnīšu tētis Sandris pastāstīja: " Piedalījos dzemdībās un atbalstīju sievu.
- Ziņu dubultpriecīgu dara fakts, ka dziedātāja ir dvīnīšu gaidībās.
- Mums būs meita vai puisis, vai dvīnīši, vienalga!
- Un mākslīgā apaugļošana paredz, ka topošie vecāki var tikt pie dvīnīšiem.
- Nē, tā nav tiesa, esmu masējusi savus dvīnīšus.