dvinga
dvinga sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | dvinga | dvingas |
| Ģen. | dvingas | dvingu |
| Dat. | dvingai | dvingām |
| Akuz. | dvingu | dvingas |
| Lok. | dvingā | dvingās |
1.Tvans.
1.1.Kodīga, asa smaka, kas rodas, kam sadegot.
1.2.Asa smaka, asas smakas piesātināts gaiss.
1.3.lieto: reti Stipra, reibinoša smarža.
1.4.pārnestā nozīmē Apstākļi, noskaņojums, kam raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kura kaitīgi iedarbojas uz cilvēku apziņu.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- No viņas mutes nākusi alkohola dvinga, savukārt runa bijusi neskaidra.
- Tradicionāla bija arī virtuves smarža – lētas cigaretes un sāja dvinga.
- No šī skata tūdaļ sametas nelabi, turklāt vēl smacē drausmīgā dvinga.
- Vakar nāca tāda dvinga, ka no kājām gāza nost.
- Mazliet nosaluši, nakts salnas dvingu elpodami, draugi iegāja siltā mājā.