aroms
aroms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | aroms | aromi |
| Ģen. | aroma | aromu |
| Dat. | aromam | aromiem |
| Akuz. | aromu | aromus |
| Lok. | aromā | aromos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To lieto aroma medaljoniem vai ļoti mazās devās vannu peldes bagātināšanai.
- ( Vai sliežu ceļu kultūrvēsturiskais aroms būtu doktora Valta Ernštreita kods?
- Bet abi sūc rīta dvašu - un vienvienīgs abiem ir šīrīta aroms.
- Kā gan dižie parfimēri nebija iedomājušies to izmantot savā plašajā aromu klāstā?
- Tas bij pavisam neparasts, savdabīgs aromu tērps, kādu vēroju pirmoreiz mūžā.