cobers
cobers vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cobers | coberi |
| Ģen. | cobera | coberu |
| Dat. | coberam | coberiem |
| Akuz. | coberu | coberus |
| Lok. | coberā | coberos |
Sekmju vērtējums, atzīme – divnieks.
Avoti: ViV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kā bērnībā, kad aritmētikas skolotājs ielika pirmo coberi.
- Klase smējās, skolotājs smīnot ielika coberi, bet man uz neilgu laiku pielipa iesauka Dzejnieks.
- Draudēja coberi.
- Aiz šausmām kļūstu bāls kā krīts, ar ko skolā uz tāfeles rakstīju daždažādus baisus vienādojumus, par kuriem saņēmu nemitīgus coberus ( nē, drīzāk cāļus).
- cobers skolas atzīme 2