kliņģeris1
kliņģeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kliņģeris | kliņģeri |
| Ģen. | kliņģera | kliņģeru |
| Dat. | kliņģerim | kliņģeriem |
| Akuz. | kliņģeri | kliņģerus |
| Lok. | kliņģerī | kliņģeros |
1.Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā.
1.1.Šādās formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
Stabili vārdu savienojumiŪdens kliņģeris.
- Ūdens kliņģeris — vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris
2.apvidvārds Ārstniecības kliņģerīte ("Calendula officinalis").
3.žargonisms Trijnieks (atzīme skolā).
Stabili vārdu savienojumiKliņģeris ar rozīnēm.
- Kliņģeris ar rozīnēm neaktuāls — trijnieks ar plusu (atzīme skolā)
4.žargonisms; lieto: retāk Divnieks (atzīme skolā).
5.žargonisms Astoņnieks (atzīme skolā).
Stabili vārdu savienojumiSavilkties (arī saritināties) kliņģerī.
- Savilkties (arī saritināties) kliņģerī sarunvaloda, frazēma — cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Avoti: LLVV, Aug2, SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sāļos kliņģerus sadrupina palielos gabalos, pievieno kausētajai šokolādei un apmaisa.
- Jo tā ir tā garša, kādai jābūt seno laiku kliņģeriem.
- Piemēram, dzimšanas dienas kliņģeris ar safrānu ir gardāks un dzeltenāks.
- To pievieno piparkūkām, pudiņiem, karstvīnam, punšiem, kliņģeriem.
- No rītiem ar kaulainiem pirkstiem lupinu nost rozīnes no apkaltušā kliņģera.