klīņāt
klīņāt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds, intransitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | klīņāju | klīņājam | klīņāju | klīņājām | klīņāšu | klīņāsim |
| 2. pers. | klīņā | klīņājat | klīņāji | klīņājāt | klīņāsi | klīņāsiet, klīņāsit |
| 3. pers. | klīņā | klīņāja | klīņās | |||
Pavēles izteiksme: klīņā (vsk. 2. pers.), klīņājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: klīņājot (tag.), klīņāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: klīņātu
Vajadzības izteiksme: jāklīņā
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Visu to pusstundu, ko es tur pavadīju, vecēkļi bija manāmi, klīņājot apkārt un vērojot lidostas viesus un iemītniekus.