klintsbluķis
klintsbluķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klintsbluķis | klintsbluķi |
| Ģen. | klintsbluķa | klintsbluķu |
| Dat. | klintsbluķim | klintsbluķiem |
| Akuz. | klintsbluķi | klintsbluķus |
| Lok. | klintsbluķī | klintsbluķos |
No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Neatradīsiet nevienas gludas takas, tikai izsvaidītus klintsbluķus un akmeņus.
- Saulē sasiluši, melni klintsbluķi itin kā pievilka mūsu plaukstas.
- Mēs apsēdāmies blakus klintsbluķiem, vērāmies pāri ūdens klajumam un klausījāmies vakara skaņās.
- Un, ja vaig, var arī noskaldīt tā, ka ar vienu cirtienu klintsbluķi pāršķeļ.
- Aptuveni 80 kubikmetru lielais klintsbluķis ir aptuveni četrus metrus augsts, trīs metrus plats un sešus metrus garš.