klints
Lietojuma biežums :
klints sieviešu dzimtes 6. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Masīva akmens krauja; ļoti liels masīvs akmens ar stāvām malām.
PiemēriViņš dzīvo klintīs, akmeņos, pelnos un spēļu kauliņos.
Stabili vārdu savienojumiKlinšu gleznojumi (zīmējumi). Klinšu kāpējs.
2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas dzīvo, uzturas klinšainās vietās (par dzīvniekiem); tāds, kas pielāgojies dzīvei klinšainās vietās.
PiemēriPundurantilopes mājo gan mežos, gan krūmu savannā, bet klinšu gazeles (" Oreotragus") uzturas klinšainos un akmeņainos apvidos, veikli kāpelējot pa stāvo reljefu.
Stabili vārdu savienojumiKlinšu ērglis.
2.1.Tāds, kas parasti aug klinšainās, akmeņainās vietās (par augiem).
PiemēriKlinšu ozols (" Q. petraea") savvaļā sastopams Lietuvā.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit