kliņģeris1
kliņģeris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kliņģeris | kliņģeri |
| Ģen. | kliņģera | kliņģeru |
| Dat. | kliņģerim | kliņģeriem |
| Akuz. | kliņģeri | kliņģerus |
| Lok. | kliņģerī | kliņģeros |
1.Salds, trekns rauga mīklas cepums, parasti divu savienotu apļu formā.
PiemēriUz galda kliņģeris un šampanietis.
- Uz galda kliņģeris un šampanietis.
- Bet balodi uzcienāja ar kliņģera drupačām.
1.1.Šādas formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
Stabili vārdu savienojumiŪdens kliņģeris.
- Ūdens kliņģeris — vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris
2.sarunvaloda Trijnieks (atzīme skolā).
Stabili vārdu savienojumiKliņģeris ar rozīnēm.
- Kliņģeris ar rozīnēm neaktuāls — trijnieks ar plusu (atzīme skolā)
3.sarunvaloda Divnieks (atzīme skolā).
4.sarunvaloda Astoņnieks (atzīme skolā).
Stabili vārdu savienojumiSaritināties kliņģerī; savilkties kliņģerī.
- Saritināties kliņģerī; savilkties kliņģerī sarunvaloda, frazēma — cieši saritināties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
Avoti: LLVV, Aug2, SLG
Piemēri valodas korpusos:šeit