kliņģerīte
kliņģerīte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kliņģerīte | kliņģerītes |
| Ģen. | kliņģerītes | kliņģerīšu |
| Dat. | kliņģerītei | kliņģerītēm |
| Akuz. | kliņģerīti | kliņģerītes |
| Lok. | kliņģerītē | kliņģerītēs |
1.Kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu.
Stabili vārdu savienojumiĀrstniecības kliņģerīte.
- Ārstniecības kliņģerīte taksons — kurvjziežu dzimtas klinģerīšu ģints suga ("Calendula officinalis"), viengadīgs, retumis divgadīgs lakstaugs ar rūgtenu smaržu, no kura gatavo tinktūru, uzlējumus, tējas
2.apvidvārds Dzeltenā ilzīte ("Anthemis tinctoria").
Avoti: LLVV, Aug2
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stādiet ko stādīdamas, tikai neaizmirstiet kliņģerītes, manas bērnības draudzenes.
- Lai iegūtu skaistas kliņģerītes, dobē nemaz nav jāierušina veseli kliņģeri.
- Taukainai āda i iesaka ledus gabaliņam pievienot kliņģerītes, māllēpes, salviju.
- Tāpat noderēs kakla aerosols, kas satur smiltsērkšķus, kliņģerītes.
- Piemērotas būs kliņģerītes un kumelītes, ozolu miza, sunīši.