floksis
Lietojuma biežums :
floksis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | floksis | flokši |
| Ģen. | flokša | flokšu |
| Dat. | floksim | flokšiem |
| Akuz. | floksi | flokšus |
| Lok. | floksī | flokšos |
1.formā: daudzskaitlis Kāpnīšu dzimtas ģints (“Phlox”), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, ~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
Saistītās nozīmesfloksis, flauvers.
Saistītās nozīmes
Stabili vārdu savienojumiAslapu floksis. Drumonda floksis.
Stabili vārdu savienojumi
Aslapu floksis taksons — flokšu suga (“Phlox subulata”), audzē arī Latvijā.Drumonda floksis taksons — flokšu suga (“Phlox drummondii”), audzē arī Latvijā.Patīkamais floksis taksons — flokšu suga (“Phlox amoena”), audzē arī Latvijā.Plankumainais floksis taksons — flokšu suga (“Phlox maculata”).Plašais floksis taksons — flokšu suga (“Phlox divaricata”), audzē arī Latvijā.Skarainais floksis taksons — flokšu suga (“Phlox paniculata”), audzē arī Latvijā, ir >300 šķirņu.Stīgojošais floksis taksons — flokšu suga (“Phlox stolonifera”), audzē arī Latvijā.
2.apvidvārds Ārstniecības ziepjusakne (“Saponaria officinalis”).
3.žargonisms Puķe, zieds.
Saistītās nozīmesflauvers.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
flauvers1 — Puķe, zieds.
puķe1 — Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
Hiponīmi
āboļa zāle1 — Āboliņš (“Trifolium”).
āboliņš1 formā: daudzskaitlis — Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints (“Trifolium”), ~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
amols2 — Āboliņš.
astere3 formā: daudzskaitlis — Kurvjziežu dzimtas ģints (“Callistephus”), dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem.
baltā puķe1 — Pļavas pīpene.
dāboliņš1 — Āboliņš (“Trifolium”).
dābols1 — Āboliņš.
dālija1 — Kurvjziežu dzimtas ģints (“Dahlia”), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, ~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē ~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti ~15000 šķirņu.
elknuši2 — Gaiļbiksītes (“Primula officinalis”).
floksis1 formā: daudzskaitlis — Kāpnīšu dzimtas ģints (“Phlox”), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, ~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
frēzija1 formā: daudzskaitlis — Skalbju dzimtas ģints (“Freesia”), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu.
gaidelīte1 — Dižā prīmula (“Primula elatior”), prīmulu suga.
gaigalīte2 — Gaiļbiksīte (“Primula elatior”), prīmulu suga.
gaiļbikses2 — Gaiļbiksīte (“Primula elatior”), prīmulu suga.
gaiļbiksītes1 — Prīmulu suga (“Primula elatior”), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros.
gailene10 — Gaiļbiksīte (“Primula elatior”), prīmulu suga.
ģeorģīne1 — Dālija.
gladiola1 formā: daudzskaitlis — Skalbju dzimtas ģints (“Gladiolus”), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, ~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē ~300 šķirņu.
gundega2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints (“Ranunculus”), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, ~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
hortenzija2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints (“Hydrangea”), no kuras Latvijā introducētas 3 sugas.
ilzene1 — Parastā pīpene (“Leucanthemum vulgare”).
īriss1 — Skalbju dzimtas ģints (“Iris”), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes.
kliņģerīte1 — Kurvjziežu dzimtas ģints (“Calendula”), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu.
krizantēma1 formā: daudzskaitlis — Kurvjziežu dzimtas ģints (“Chrysanthemum”), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Larvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
lefkoja1 — Krustziežu dzimtas ģints (“Matthiola”), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
lilija2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints (“Lilium”), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, ~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija.
magone2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints (“Papaver”), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
māllēpe2 — Šīs ģints suga (“Tussilago farfara”), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
māllēpene2 — Māllēpe (“Tussilago farfara”).
margrietiņa1 — Parastā pīpene (“Leucanthemum vulgare”).
naglene1 — Neļķe (“Dianthus”).
naksnenīca1 — Zilā rudzupuķe (“Centaurea cyanus”).
naktsvijole1 — Orhideju dzimtas ģints (“Platanthera”), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
nārbulis1 — Cūknātru dzimtas ģints (“Melampyrum”), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; ~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
narcise1 formā: daudzskaitlis — Amariļļu dzimtas ģints (“Narcissus”), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā ~30 sugu, izveidots ~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
neaizmirstule1 — Skarblapju dzimtas ģints (“Myosotis”), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; ~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas.
neaizmirstulīte1 — Neaizmirstule (“Myosotis”).
neļķe2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints (“Dianthus”), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis.
orhideja1 joma: botānika; formā: daudzskaitlis — Viendīgļlapju klases dzimta (“Orhidaceae”), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas.
paslavas4 — Gaiļbiksīte (“Primula elatior”), prīmulu suga.
peonija1 — Gundegu dzimtas ģints (“Paeonia”), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
pīpene1 formā: daudzskaitlis — Kurvjziežu dzimtas ģints (“Leucanthemum”), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, ~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
poja1 — Peonija.
roze3 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints (“Rosa”), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, ~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi.
rudzupuķe1 — Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga (“Centaurea cyanus”), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
samtene1 — Kurvjziežu dzimtas ģints (“Tagetes”), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, ~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
saules puķe1 — Saulgrieze.
saulespuķe1 — Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs (“Helianthus”) ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1).
saulgrieze1 formā: daudzskaitlis — Kurvjziežu dzimtas ģints (“Helianthus”), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, ~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
skalbe3 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas lielākā ģints (“Iris”), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
tulpe1 — Liliju dzimtas ģints (“Tulipa”), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē ~1000 šķirņu.
vijole1 — Vijolīte (“Viola”).
vijolīte3 joma: botānika; formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints (“Viola”), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, ~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
zīdene3 — Zilā rudzupuķe (“Centaurea cyanus”).
Avoti: DaE, LLVV, LD, Aug2, SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vēl var dalīt mārtiņrozes, kā arī pavairot flokšus ar spraudeņiem.
- Ja flokšiem uzbrukusi miltrasa, lakstus neliek kompostā, bet sadedzina.
- Flokši ir viegli kopjami un pareizi sastādīti priecēs visu sezonu.
- Tirgū pieejami visādu nokrāsu flokši, ko var iedalīt zemajos un augstajos.
- Pērc flokšus un tiekamies sestdien, 5.aprīlī, plkst. 21:00!