vijole2
vijole sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vijole | vijoles |
| Ģen. | vijoles | vijoļu |
| Dat. | vijolei | vijolēm |
| Akuz. | vijoli | vijoles |
| Lok. | vijolē | vijolēs |
1.Vijolīte ("Viola").
2.Smaržīgā vijolīte ("Viola odorata").
Avoti: LLVV, MūV, TWN
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viņas instruments ir Stradivāri 1725. gadā darinātā vijole " Wilhelmj".
- Aizgāju pie skolotāja Meiera un paziņoju, ka gribu spēlēt vijoli.
- Dogadins spēlējis arī ar paša Nikolo Paganīni un Johana Štrausa vijoli.
- Viņi bija mēģinājuši Stradivari vijoli pārdot tikai par pārsimts sterliņu mārciņām.
- Sarakstījis pirmo šveiciešu vijoļkoncertu, rakstījis solo skaņdarbus vijolei, flautai.