Ziemas versija 2026
412 254 šķirkļi
zieds1
zieds vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
 Vsk.Dsk.
Nom.ziedsziedi
Ģen.ziedaziedu
Dat.ziedamziediem
Akuz.zieduziedus
Lok.ziedāziedos
1.Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
PiemēriPīpenes jau drusciņ pretojas, bet tās lielās, mēļās, kurām Bille nezina vārdu, kā uz dzelzs stieplēm savus ziedus izslējušas.
  • Pīpenes jau drusciņ pretojas, bet tās lielās, mēļās, kurām Bille nezina vārdu, kā uz dzelzs stieplēm savus ziedus izslējušas.
  • Apskaties uz rozi, cik tā skaisti zied, cik pilnīgs ir zieds.
  • Salna vēl nebija nokodusi dāliju ziedus, lai gan naktis metās stipri vēsas.
  • Pilsētas tuvumā sen vairs nedrīkst lasīt liepu ziedus — ja nu vienīgi cilvēks vēlas lēnām noindēties.
  • Ne katra koka ziedi dos augļus.
Saistītās nozīmesvīrišķais zieds, sievišķais zieds, zvans, augs.
Hiponīmi
sievišķais zieds1 — Zieds, kam ir tikai auglenīca.
vīrišķais zieds1 — Zieds, kam ir tikai putekšņlapas.
zvans5 — Zieds, kura vainaglapas sakārtotas zvanveidā.
Holonīmi
augs1 — Organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
Meronīmi
apziednis1 — Zieda daļas (kauss un vainags), kas aptver putekšņlapas un augļlapas.
auglenīca1 — Ziedaugu vairošanās orgāns, kas izveidojas zieda vidū, saaugot vienai vai vairākām augļlapām.
putekšņlapa1 — Segsēkļu ziedā reprodukcijas orgāns, kurā veidojas putekšņi.
Stabili vārdu savienojumiCaurs zieds. Divdzimumu zieds. Dzīvs zieds.
  • Caurs zieds frazēma — tukšs zieds
  • Divdzimumu zieds vārdkoptermins; joma: botānika — zieds, kam ir gan putekšņlapas, gan auglenīca
  • Dzīvs zieds kolokācija — dabisks zieds; pretstats: mākslīgs zieds
  • Kails zieds — zieds, kam nav apziedņa
  • Kārtns zieds vārdkoptermins; joma: botānika — zieds, caur ko var novilkt ne mazāk par trim simetrijas plaknēm, kas katra to dala divās vienādās daļās
  • Līkt ziedos — būt ļoti pilnam ar ziediem, tā ka dažkārt liecas zari (par koku, krūmu)
  • Nekārtns zieds vārdkoptermins; joma: botānika — 1. Zieds ar nevienāda lieluma un nevienādas formas vainaglapām2. Zieds, caur kuru var novilkt vienu simetrijas plakni, kas to dala divās vienādās daļās
  • Papardes zieds — pēc tautas ticējumiem - zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes laimi tā atradējam
  • Pildīts zieds vārdkoptermins; joma: botānika — zieds ar palielinātu vainaglapu daudzumu
  • Pilnos ziedos; vienos ziedos frazēma — saka, ja ir daudz ziedu (par augiem, to daļām)
  • Raibs kā pupas zieds; raibs kā pupu zieds; raibs kā zirņa zieds frazēma — ļoti raibs
  • Sēdošs zieds vārdkoptermins; joma: botānika — zieds ar vaļi attīstītu ziedkātu vai bez ziedkāta
  • Sievišķais zieds vārdkoptermins; joma: botānika — zieds, kam ir tikai auglenīca
  • Sila ziedi taksons — virši
  • Tukšs zieds frazēma — neapaugļots zieds
  • Viendzimuma zieds vārdkoptermins; joma: botānika — zieds, kam ir vai nu putekšņlapas, vai auglenīca
  • Vientuļi ziedi vārdkoptermins; joma: botānika — ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam
  • Vīrišķais zieds vārdkoptermins; joma: botānika — zieds, kam ir tikai putekšņlapas
  • Zieda ass vārdkoptermins; joma: botānika — vasas daļa, pie kuras atrodas zieda lapas
  • Zieda kauss vārdkoptermins; joma: botānika — apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss
  • Zieda lapas vārdkoptermins; joma: botānika — kauslapas, vainaglapas, putekšņlapas, augļlapas
  • Ziedu galviņa vārdkoptermins; joma: botānika — ziedkopa, kurā uz īsas ass cieši cits pie cita ir sēdoši ziedi ar īsiem kātiņiem; ziedgalviņa
  • Ziedu kāposts taksons — kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
  • Ziedu kurvītis vārdkoptermins; joma: botānika — ziedkopa, kurā ziedi atrodas uz paplašinātas ziedgultnes, ko apņem kopējs vīkals
  • Ziedu ķekars vārdkoptermins; joma: botānika — ziedkopa ar attīstītu galveno asi, uz kuras spirāliski sakārtoti ziedi ar kātiņiem (piemēram, ievām, jāņogām)
  • Ziedu mēnesis; papuves mēnesis — jūnijs
  • Ziedu svītrainība vārdkoptermins; joma: botānika — augu slimība, ko ierosina vīrusi
Tulkojumiflower, bloom.
flower, bloom, blossom
reproductive organ of angiosperm plants especially one having showy or colorful parts
[Princeton WordNet 3.0]
2.Ziedoša lakstauga (vai puskrūma) ziedošā daļa kopā ar kātu.
PiemēriUz galda atradās ziedi, kafija un kūciņas.
  • Uz galda atradās ziedi, kafija un kūciņas.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
puķe2 — Zieds (parasti ar kātu).
2.1.Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms.
PiemēriGrīšļa zāli un ziedu pilnas pļavas.
  • Grīšļa zāli un ziedu pilnas pļavas.
Saistītās nozīmespuķe, floksis.
Sinonīmi
puķe1 — Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
floksis3 sarunvaloda — Puķe, zieds.
flauvers1 — Puķe, zieds.
Hiponīmi
āboļa zāle1 — Āboliņš ("Trifolium").
āboliņš1 formā: daudzskaitlis — Tauriņziežu dzimtas lakstaugu ģints ("Trifolium"), ~300 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu.
ābols2 apvidvārds — Āboliņš ("Trifolium").
amoliņš2 apvidvārds — Āboliņš ("Trifolium").
amols2 — Āboliņš.
astere3 formā: daudzskaitlis — Kurvjziežu dzimtas ģints ("Callistephus"), dekoratīvs augs ar dažādas krāsas ziediem.
babene1 apvidvārds — Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
baltā puķe1 — Pļavas pīpene.
baltābols1 joma: folklora — Āboliņš.
dāboliņš1 — Āboliņš ("Trifolium").
dābols1 — Āboliņš.
dālija1 — Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dahlia"), daudzgadīgs lakstaugs (Latvijā nepārziemo) ar krāšņiem, dažādas krāsas ziediem, ~28 sugas; Latvijā izplatīti krāšņumaugi, audzē ~900 šķirņu; pasaulē selekcionēti ~15000 šķirņu.
dzelzene2 apvidvārds; formā: daudzskaitlis — Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
elknuši2 — Gaiļbiksītes ("Primula officinalis").
floksis1 formā: daudzskaitlis — Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, ~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi.
frēzija1 formā: daudzskaitlis — Skalbju dzimtas ģints ("Freesia"), sīpolaugs ar smaržīgiem dažādas krāsas ziediem, 2 sugas ar varietātēm (pēc citiem datiem - 20 sugu), Latvijā audzē >40 šķirņu.
gaidelīte1 — Dižā prīmula ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaigala2 apvidvārds — Pīpene.
gaigalīte2 — Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļbikses2 — Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļbiksītes1 — Prīmulu suga ("Primula elatior"), lakstaugi ar gaiši dzelteniem, smaržīgiem ziediem čemuros.
gailene10 — Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
gaiļpieši2 apvidvārds — Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
ģeorģīne1 — Dālija.
gladiola1 formā: daudzskaitlis — Skalbju dzimtas ģints ("Gladiolus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar divrindu zobenveida lapām un krāšņiem piltuvveida ziediem, 130-250 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, ~13 sugu audzētas kā krāšņumaugi, mūsu dienās audzē ~300 šķirņu.
govmīža2 — Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
gundega2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, ~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
hortenzija2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints ("Hydrangea"), no kuras Latvijā introducētas 3 sugas.
ilzene1 — Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
ilzīte3 apvidvārds — Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
īriss1 — Skalbju dzimtas ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem; skalbes.
kliņģerīte1 — Kurvjziežu dzimtas ģints ("Calendula"), krāšņuma un ārstniecības augs ar dzelteniem vai oranžiem ziediem, 20 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu un ārstniecības augu audzē 1 sugu.
krizantēma1 formā: daudzskaitlis — Kurvjziežu dzimtas ģints ("Chrysanthemum"), augs ar lieliem, parasti apaļiem, dažādas krāsas ziediem kurvīšos, >100 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 3 sugas.
lefkoja1 — Krustziežu dzimtas ģints ("Matthiola"), viengadīgs lakstaugs ar iegarenām lapām un smaržīgiem dažādas krāsas ziediem.
lilija2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints ("Lilium"), daudzgadīgs sīpolaugs ar smaržīgiem zvanveida ziediem, ~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - martagonlilija.
magone2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints ("Papaver"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
māllēpe2 — Šīs ģints suga ("Tussilago farfara"), daudzgadīgs augs ar dzelteniem ziediem un lielām sirdsveida, apakšpusē tūbainām lapām, kas attīstās pēc auga noziedēšanas.
māllēpene2 — Māllēpe ("Tussilago farfara").
margrietiņa1 — Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare").
naglene1 — Neļķe ("Dianthus").
naksnenīca1 — Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktene4 apvidvārds — Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
naktsvijole1 — Orhideju dzimtas ģints ("Platanthera"), daudzgadīgs augs ar gumiem un baltiem vai zaļganbaltiem ziediem daudzziedu vārpā; 100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas sastopamas ne visai bieži, abas aizsargājamas.
nārbulis1 — Cūknātru dzimtas ģints ("Melampyrum"), pusparazītisks lakstaugs ar pretējām lapām un dzelteniem ziediem; ~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
narcise1 formā: daudzskaitlis — Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā ~30 sugu, izveidots ~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu.
neaizmirstule1 — Skarblapju dzimtas ģints ("Myosotis"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, parasti ziliem, ziediem rituļos; ~80 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 8 sugas.
neaizmirstulīte1 — Neaizmirstule ("Myosotis").
neļķe2 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas ģints ("Dianthus"), lakstaugi vai nelieli puskrūmi ar šaurām pretējam lapām un krāšņiem, smaržīgiem, parasti sarkaniem, rožainiem vai baltiem, ziediem, 300 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 7 sugas, no tām 2 sugas ir adventīvas un 1 suga - dārzbēglis.
orhideja1 formā: daudzskaitlis; joma: botānika — Viendīgļlapju klases dzimta ("Orhidaceae"), kurā ietilpst daudzgadīgi lakstaugi ar pamīšām lapām, ziediem vārpās vai ķekaros, 700-800 ģintis, 20-40 tūkstoši sugu, Latvijā savvaļā konstatēts 19 ģinšu, 32 sugas, 25 no tām Latvijā aizsargājamas.
parastā pīpene1 — Pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa.
paslavas4 — Gaiļbiksīte ("Primula elatior"), prīmulu suga.
peonija1 — Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
pīpene1 formā: daudzskaitlis — Kurvjziežu dzimtas ģints ("Leucanthemum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršām, pamīšus sakārtotām lapām, parasti baltiem un dzelteniem ziediem, ~25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
poja1 — Peonija.
pojene1 sarunvaloda — Peonija ("Paeonia").
pujene1 sarunvaloda — Peonija ("Paeonia").
roze3 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas un apakšdzimtas ģints ("Rosa"), dekoratīvs krūmveida augs ar lieliem, parasti smaržīgiem, dažādas krāsas divdzimumu ziediem (pa vienam vai vairogveida ziedkopās) un ar ērkšķainu stumbru, ~200 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 17 sugu, no tām 6 ir dārzbēgļi.
rudzupuķe1 — Parastā rudzupuķe - kurvjziežu dzimtas dzelzeņu ģints suga ("Centaurea cyanus"), lakstaugs ar koši ziliem, retāk sārtiem ziediem.
samtene1 — Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tagetes"), viengadīgs lakstaugs ar plūksnainām lapām un dzelteniem, oranžiem vai brūnganiem ziediem, ~30 sugu, Latvijā kā viengadīgus krāšņumaugus audzē 3 sugas un to šķirnes.
saulenes1 apvidvārds — Saulgriezes ("Helianthus").
saules puķe1 — Saulgrieze.
saulespuķe1 — Asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1).
saulgrieze1 formā: daudzskaitlis — Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helianthus"), lakstaugs ar augstu stublāju un lielu, dzeltenu ziedu, ~70 sugu, gk. Amerikā, Latvijā audzē 2 sugas, kas sastopamas arī kā dārzbēgļi.
skalbe3 formā: daudzskaitlis — Šīs dzimtas lielākā ģints ("Iris"), augs ar ložņājošu sakneni, zobenveida lapām un lieliem ziediem, 200-300 sugu, iecienīti krāšņumaugi, iegūts >30000 šķirņu, Latvijā savvaļā konstatētas 2 sugas.
suseklītis3 apvidvārds — Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
tulpe1 — Liliju dzimtas ģints ("Tulipa"), daudzgadīgs augs ar vienu ziedu, retāk ar vairākiem ziediem stublāja galā, >100 sugu, Latvijā ne visai bieži sastopama savvaļā pārgājusī meža tulpe, Latvijā audzē ~1000 šķirņu.
vijole1 — Vijolīte ("Viola").
vijolīte3 formā: daudzskaitlis; joma: botānika — Šīs dzimtas ģints ("Viola"), lakstaugi ar violetiem, retāk baltiem vai dažādas krāsas ziediem, ~500 sugu, Latvijā konstatēts 17 sugu; kā krāšņumaugus bieži audzē hibrīdiskās formas - atraitnītes.
zīdene3 — Zilā rudzupuķe ("Centaurea cyanus").
Hiperonīmi
augs1 — Organisms, kam raksturīga autotrofiska barošanās (fotosintēze) un blīvi šūnapvalki, kuri sastāv galvenokārt no celulozes.
Tulkojumi
flower
a plant cultivated for its blooms or blossoms
[Princeton WordNet 3.0]
3.parasti formā: vienskaitlis Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā).
PiemēriViss latviešu inteliģences zieds taču atstājis dzimteni.
  • Viss latviešu inteliģences zieds taču atstājis dzimteni.
  • Pāra kāzas apmeklēja gan Nacionālā teātra, gan Dailes teātra aktieru zieds.
  • Diemžēl tie neatrodas tās pašas Vipingas priviliģētajā teritorijā, kur dzīvo Rēzeknes kapitālistiskās sabiedrības zieds…
Saistītās nozīmeselite, crème de la crème, putukrējums.
Aptuvenie sinonīmi
crème de la crème1 — Labākā daļa; sabiedrības zieds (krējums), elite.
elite2 pārnestā nozīmē — Izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, kultūras elite u. c.); arī personu grupa, kas sabiedrībā realizē varu.
putukrējums2 ironiska ekspresīvā nokrāsa — Sabiedrības krējums.
sabiedrības krējums1 — Cilvēki, kam ir izcils, privileģēts stāvoklis.
4.parasti formā: vienskaitlis Ziedojums1.
PiemēriTur kāds nāk uz svētnīciņu upurēt dieviem dienišķo ziedu: smaržzāles, eļļas lampiņu uguni un avota ūdeni septiņos sudraba trauciņos.
  • Tur kāds nāk uz svētnīciņu upurēt dieviem dienišķo ziedu: smaržzāles, eļļas lampiņu uguni un avota ūdeni septiņos sudraba trauciņos.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
ziedojums1 jomas: mitoloģija, reliģija — Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem; upuris (1).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Priekšmets ↔ Darīt:ziedot2 — Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
Stabili vārdu savienojumiZieda nauda; ziedu nauda.
  • Zieda nauda; ziedu nauda vārdkoptermins; joma: etnogrāfija — nauda, ko kāzu, kristību vai bēru viesi ziedo (jaunajam pārim, jaundzimušajam vai mirušā tuviniekiem)
Tulkojumicontribution.
contribution, donation
a voluntary gift (as of money or service or ideas) made to some worthwhile cause
[Princeton WordNet 3.0]
5.tikai formā: daudzskaitlis Nelieli piena, biezpiena kunkuļi, kas rodas, karsējot ieskābušu pienu.
6.apvidvārds Neliels daudzums, maza daļa.
Stabili vārdu savienojumiBaltie ziedi. Vēja zieds. Ziedu laiki; ziedu laiks.
  • Baltie ziedi vārdkoptermins — pastiprināti izdalījumi no sievietes dzimumceļiem
  • Vēja zieds frazeoloģisms — neauglīgs zieds; cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma
  • Ziedu laiki; ziedu laiks frazēma — laiks, kad (kas) strauji attīstās, izplatās, gūst ievērību
Avoti: LLVV, SiV, Augi, TWN
Piemēri valodas korpusos:šeit
Saistītie šķirkļi:
atvasinājums ziedot
Formanti: -o-,-t
Celma veids: Sakne

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Lūdzu, aizpildiet informāciju par jaunu vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi, kuru iesakāt pievienot Tēzauram!

Ieteikuma papildinformācija (neobligāta, bet var noderēt)

Paldies

Paldies, jūsu ieteikums ir saņemts!

Leksikogrāfi ieteikumu izskatīs, precizēs informāciju, izveidos šķirkli, un pozitīva lēmuma gadījumā tas nonāks Tēzaurā.