augs1
augs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | augs | augi |
| Ģen. | auga | augu |
| Dat. | augam | augiem |
| Akuz. | augu | augus |
| Lok. | augā | augos |
Organisms, kas attīstās, parasti nemainot vietu, un barojas ar vielām, kuras uzņem no augsnes, gaisa, ūdens vai arī no citiem organismiem.
PiemēriCilvēki elpo, dzīvnieki skraida, augi izaug.
Piemēri
- Cilvēki elpo, dzīvnieki skraida, augi izaug.
- Andris spēra soli pāri slieksnim un pēkšņi atradās nelielā halles tipa telpā ar milzīgu zaļo augu daudzveidību.
- Augi, kas ilgu laiku bija pazuduši, jo pārāk daudzie Jūrmalas atpūtnieki noplicināja dabu, dīvainā kārtā ir atgriezušies piejūras smilšainajās kāpās.
Saistītās nozīmessporaugi, sēklaugi, krūms, iestāds, stāds
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
aspidistra1 — Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes.
iestāds1 — Stāds.
kafija1 — madaru dzimtas tropu koks vai krūms, no kura sēklām (pupiņām) gatavo dzērienu.
krūms1 — Daudzgadīgs augs ar vairākiem ilggadīgiem koksnainiem virszemes stumbriem (bez viena galvenā stumbra).
kultūraugs1 — Augs, ko cilvēks pārveidojis, pielāgojot savām vajadzībām, un mērķtiecīgi audzē ražas iegūšanai.
mājas svētība1 — istabas augs ar garenām, tumšzaļām lapām.; aspidistra.
puķe1 — Dekoratīvs, ziedošs (krāšņuma vai savvaļas) lakstaugs, arī puskrūms.
sēklaugi1 — Visaugstāk attīstīto augu nodalījums ("Spermatophyta"), kuru raksturīga pazīme ir sēklu veidošanās, ~301000 sugu.
sporaugi1 — Augi, kas vairojas un izplatās galvenokārt ar sporām.
stāds1 — Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
zieds1.1 — Dekoratīvs ziedošs lakstaugs, arī puskrūms; šāda auga ziedošā daļa kopā ar kātu.
Meronīmi
sakne1 — Augu daļa, kas nostiprina augu augsnē, uzsūc ūdeni un tajā izšķīdušās minerālvielas, sintezē organiskas vielas un sekmē to pārvietošanos uz citiem orgāniem, izdala vielmaiņas produktus.
zieds1 — Augstāko augu (sēklaugu) vairošanās orgāns, kas sastāv no apziedņa, putekšņlapām un auglenīcas.
Hiperonīmi
organisms1 — Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem.
Stabili vārdu savienojumiAugu aizsardzība. Augu anatomija.
Stabili vārdu savienojumi
- Augu aizsardzība — augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus.
- Augu anatomija — botānikas nozare, kurā pēta augu iekšējo uzbūvi.
- Augu barošanās — process, kurā augi no apkārtējās vides uzņem nepieciešamās barības vielas un sintezē attiecīgajai augu sugai raksturīgos organiskos savienojumus; šis process kopā ar vielu noārdīšanos ir augu vielmaiņa; augos atrodami gandrīz visi ķīmiskie elementi, kas ir augsnē.
- Augu fizioloģija — botānikas nozare, kurā pēta dzīvības procesus augos - vielu un enerģijas maiņu, augu barošanos, augšanu, vairošanos, augu kustības un izturību.
- Augu ģeogrāfija — zinātne par augu izplatību un ar to saistītajām likumsakarībām; fitoģeogrāfija.
- Augu kaitēkļi — augēdāji dzīvnieki, kas, bojājot dažādus augu orgānus, traucē augu attīstību, samazina ražu un tās kvalitāti; tie var būt posmkāji, nematodes, gliemji, putni, zīdītāji.
- Augu kopa — augu kopums kādā noteiktā teritorijā; fitocenoze.
- Augu miera periods — fizioloģisks stāvoklis, kurā augšanas un vielmaiņas intensitāte ir samazinājusies; augu dziļā miera posmu nosaka dažādas augu fizikāli ķīmiskā un bioķīmiskā sastāva, hormonu daudzuma un attiecību pārmaiņas šūnās; nelabvēlīgi ārējās vides apstākļi izraisa piespiedu miera periodu.
- Augu morfoloģija — botānikas nozare par augu ārējās uzbūves likumsakarībām un formu veidošanās procesiem.
- Augu noteicējs — rokasgrāmata ar augu pazīmju aprakstu, tabulām, pēc kurām var noteikt attiecīgā auga dzimtu, ģinti, sugu.
- Augu sega — dažādu augu kopums kādā apvidū.
- Augu seka — kultūraugu maiņa noteiktā secībā.
- Augu sistemātika — botānikas nozare, kas klasificē augus.
- Čaja augi apvidvārds — augi, ko vāca tējām un ārstniecībai.
- Divgadīgi augi — lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā.
- Ģiptīgi augi apvidvārds — indīgi augi.
- Kosmopolīts augs joma: botānika — augu suga, kas sastopama visā pasaulē dažādās klimata joslās.
- Kukaiņēdājs augs — daudzgadīgs lakstaugs, kam papildu barība ir kukaiņi, piem., rasene, pūslene, kreimule.
- Stīgaini augi apvidvārds — augi ar ložņājošu stumbru.
Avoti: LLVV, ZTV, KnV
Korpusa piemēri:šeit