augsne
augsne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | augsne | augsnes |
| Ģen. | augsnes | augšņu |
| Dat. | augsnei | augsnēm |
| Akuz. | augsni | augsnes |
| Lok. | augsnē | augsnēs |
1.Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana.
PiemēriPārāk smilšaina augsne?
- Pārāk smilšaina augsne?
- Mitrajā augsnē egles nebija saknes laidušas necik dziļi, un brāzmas, guldamās smagajos vainagos, bija gāzušas kokus krustu un šķērsu.
- Trešajā rītā augsne bija kļuvusi pietiekami sausa, lai pa to viegli varētu staigāt.
- Tā ziedi ir sarkani un sīksti, tas ir piemērots mūsu augsnei.
Stabili vārdu savienojumiApraktās augsnes. Augsnes aizstājēji.
- Apraktās augsnes vārdkoptermins — augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā
- Augsnes aizstājēji vārdkoptermins — minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās
- Augsnes analīze vārdkoptermins — augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos
- Augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) vārdkoptermins — augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni
- Augsnes apakškārtas blīvēšana vārdkoptermins — aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- Augsnes apakškārtas blīvētājs vārdkoptermins — rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus
- Augsnes auglība vārdkoptermins — augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām
- Augsnes blīvēšana vārdkoptermins — mehāniska darbība, kas mākslīgi izraisa augsnes daļiņu satuvināšanos
- Augsnes erozija vārdkoptermins — augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
- Augsnes iekšējā mitrināšana vārdkoptermins — augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā
- Augsnes jaunveidojumi vārdkoptermins — augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā
- Augsnes mitrināšana vārdkoptermins — mitruma ievadīšana augsnē
- Augsnes monolīts vārdkoptermins — augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi
- Augsnes morfoloģija vārdkoptermins — augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu
- Augsnes nogurums vārdkoptermins — augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai
- Augsnes pamatpārveidošana vārdkoptermins — dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm
- Augsnes urbis vārdkoptermins — instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei
- Augsnes zinātne vārdkoptermins — dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus
- Augšņu ģeogrāfija vārdkoptermins — augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības
- Augšņu kartes vārdkoptermins — kartes, kurās attēlots augšņu izvietojums
- Efektīvā augsnes auglība vārdkoptermins — auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā
- Kūdrainās augsnes vārdkoptermins — augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm
- Palienes augsnes vārdkoptermins — augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes
- Potenciālā (dabiskā) augsnes auglība vārdkoptermins — auglība, kas augsnei piemīt no dabas
- Sasāļotās augsnes vārdkoptermins — augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu
- Sociogēnās augsnes vārdkoptermins — daļēji vai pilnīgi mākslīgi radītas augsnes apdzīvotu vietu parkos, skvēros u. c. apzaļumotās platībās
- Velēngleja augsne vārdkoptermins — mežu zonas purvainu augšņu tips, kas veidojies apstākļos, kad nelielas drenāžas dēļ augsnē pastāv ilgstošs periodisks pārmitrums un anaerobos apstākļos izveidojies glejs
- Velēnu karbonātu augsne vārdkoptermins — mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes
- Velēnu podzolētās augsnes vārdkoptermins — podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī
- Velēnu podzolētās gleja augsnes vārdkoptermins — podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi
- Virspusējā pašteces mitrināšana — ūdeni sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem
1.1.pārnestā nozīmē Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).
PiemēriEs augsni jau biju sagatavojusi – visiem biju klāstījusi, ka sāp zobs.
- Es augsni jau biju sagatavojusi – visiem biju klāstījusi, ka sāp zobs.
- Izkatās, ka viņas aizdomām tomēr ir kaut kāda augsne.
- Mani padomi krita auglīgā augsnē.
Avoti: MLVV, TWN, LLVV, ZTV
Korpusa piemēri:šeit