zeme
zeme sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | zeme | zemes |
Ģen. | zemes | zemju |
Dat. | zemei | zemēm |
Akuz. | zemi | zemes |
Lok. | zemē | zemēs |
1.formā: vienskaitlis Sauszemes virsējā kārta, virsējais slānis, ko veido grunts, augsne.
PiemēriKā izkaltusi zeme, kas lūdz valgmi.
- Kā izkaltusi zeme, kas lūdz valgmi.
- — To mēs vis zemē neraksim, — pēkšņi teica Ausma.
- Ja zeme atvērtos, tad šajā brīdī es būtu laimīga pazust.
- Zūd zeme zem kājām.
Stabili vārdu savienojumiMelns kā ogle; melns velns; melns kā piķis.
- Melns kā ogle; melns velns; melns kā piķis; melns kā zeme; melns kā nakts; melns kā krauklis; melns kā darva frazeoloģisms — ļoti melns, ļoti tumšs
- Pelēks kā zeme (arī kā drēbe, audekls) idioma — saka par neveselīgi bālu cilvēku
- Zemes ceļš vārdkoptermins — ceļš, kura segums ir dabiska grunts; zemesceļš
- Zemes krāsas vārdkoptermins — eļļas krāsas, kuru sastāvā ietilpst organiskie pigmenti (piemēram, okers, umbra, mīnijs)
Tulkojumiland, dry land, earth, ground, solid ground.
land, dry land, earth, ground, solid ground, terra firma
the solid part of the earth's surface; "the plane turned away from the sea and moved back over land"; "the earth shook for several minutes"; "he dropped the logs on the ground"
(LV plašāka nozīme) earth, ground
the loose soft material that makes up a large part of the land surface; "they dug into the earth outside the church"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.Virsējā zemes kārta, kurā iespējama augu augšana.
PiemēriPuķes uz logiem māmiņas istabā panīkušas, lai gan zeme tām mitra.
- Puķes uz logiem māmiņas istabā panīkušas, lai gan zeme tām mitra.
Stabili vārdu savienojumiSmaga zeme (arī augsne). Smilts zeme.
- Smaga zeme (arī augsne) vārdkoptermins — blīva, mālaina zeme, arī augsne
- Smilts zeme — smilšaina zeme, arī augsne
- Trekna zeme frazēma — trūdvielām bagāta zeme, arī augsne
- Viegla zeme — irdena smilts zeme, arī augsne, arī zeme ar lielu ūdens un gaisa caurlaidību
- Zemes (arī augsnes) kluči kolokācija — lieli, sakaltuši augsnes gabali
1.2.arī formā: daudzskaitlis Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums.
1.3.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, daudzskaitlis Tāds, kas dzīvo, uzturas augsnē, gruntī (par dzīvniekiem).
PiemēriViņa bija zemes tārps.
- Viņa bija zemes tārps.
Stabili vārdu savienojumiZemes bite. Zemes vēzis.
- Zemes bite taksons — kamene
- Zemes vēzis taksons — racējcircenis
2.Platība, teritorija, kas atrodas kāda, kā lietošanā, īpašumā un ir izmantojama noteiktam nolūkam; lauksaimniecībā izmantojamā platība.
PiemēriTēvs gan šaubījies, teicis, ka visa zeme, cik pagastā esot, jau kādam piederot.
- Tēvs gan šaubījies, teicis, ka visa zeme, cik pagastā esot, jau kādam piederot.
- Vīratēva vecāki saimniekoja uz senču zemes.
- – Jaunākais taču grib zemi un nevis kaut kādu uzņēmumu.
Stabili vārdu savienojumiZemes (arī agrārā) reforma. Zemes administrēšana.
- Zemes (arī agrārā) reforma vārdkoptermins — zemes īpašuma un izmantošanas tiesību reforma; agrārreforma
- Zemes administrēšana vārdkoptermins; joma: ģeodēzija — informācijas par zemes īpašumu valdījumu, vērtību un izmantošanau iegūšanas, uzturēšanas un izplatīšanas process
- Zemes banka — kredīta iestāde, kas specializējusies zemes īpašumu kreditēšanā, ieķīlāšanā, pirkšanā un pārdošanā
- Zemes cena vārdkoptermins — naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju
- Zemes derīgums vārdkoptermins — zemes nogabala īpašību atbilstība lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām
- Zemes ierīcība vārdkoptermins — tiesiski, ekonomiski un tehniski pasākumi, lai sakārtotu nekustamā īpašuma vai zemes gabala teritoriju zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- Zemes informācijas pārvaldība vārdkoptermins; joma: ģeodēzija — process, kas saistīts ar prasību noteikšanu ar zemi saistītai informācijai, šīs informācijas kontroli, zemes informācijas sistēmu uzlabošanu un jaunu ieviešanu, informācijas un personas datu aizsardzības nodrošināšanu
- Zemes izmantošanas plānošana vārdkoptermins — publiskās politikas nozare, kas ietver pasākumus zemes efektīvas izmantošanas sakārtošanai un regulēšanai
- Zemes konsolidācija vārdkoptermins — fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- Zemes reģistrs vārdkoptermins — zemesgrāmata - valsts dokuments, kurā ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības - nomu, ieķīlāšanu, hipotēku, servitūtus
- Zemes vērtēšana vārdkoptermins — metode, ar kuru salīdzinoši vērtē zemes noderīgumu lauksaimnieciskajai ražošanai, tās auglību vai ienesīgumu
3.parasti formā: vienskaitlis Sauszeme.
Piemēri– Priekšā zeme.
- – Priekšā zeme.
- Zeme atradās nezināmā tālumā, un Eklērs saprata, ka ilgi vairs neizturēs.
- Vējš gandrīz pavisam norima, tikai neliela, silta, no tālumā nesaredzamās zemes nākusi vakara brīze atnesa knapi samanāmu vītušas zāles smaržu un viegli izlieca kuģa taisnās buras.
Stabili vārdu savienojumiZemes mēle. Zemes šaurums.
- Zemes mēle vārdkoptermins — šaura, izstiepta zemes josla, strēle; zemesmēle
- Zemes šaurums vārdkoptermins — šaura sauszemes josla, kas savieno divas sauszemes daļas
Tulkojumiland, dry land, earth, ground, solid ground.
4.Sauszemes virsa kā pamats, uz kura kas atrodas, pa kuru kas virzās vai tiek virzīts, arī kāds segums, grīda u. tml. kā šāds pamats.
Piemēri— Nosviedīs atkal zemē un saplēsīs!
- — Nosviedīs atkal zemē un saplēsīs!
- Zemē sakritušie āboli arī skābi.
- Viņa nogūlās zemē un aizvēra acis.
Stabili vārdu savienojumi(No)krist gar zemi.
- (No)krist gar zemi — 1. (No)gāzties (parasti par cilvēku)2. Strauji (no)gulties zemē
- (No)likties (arī laisties) gar zemi frazēma — strauji (no)gulties, arī (no)krist zemē
- Krist pie zemes — strauji gulties zemē, gāzties zemē
- Pasist gar zemi frazēma — ar sitienu vai grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kāds) nogāžas, nokrīt zemē
4.1.apstākļa vārda nozīmē; konstrukcijā: vārdu savienojums "uz zemi" Lejup, pret zemeslodes virsmu vērstā virzienā.
PiemēriKad dūmi iet uz zemi, tad negaiss tuvojas.
- Kad dūmi iet uz zemi, tad negaiss tuvojas.
5.Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals.
PiemēriViņa sapnis ir aizbraukt svētceļojumā uz Izraēlu un izbaudīt šīs zemes garīgo pasauli.
- Viņa sapnis ir aizbraukt svētceļojumā uz Izraēlu un izbaudīt šīs zemes garīgo pasauli.
- Viņš jau būs aizbraucis uz citu pasaules zemi.
- – Ja jūs tur, tālās zemēs, iedzīvosities bagātībās, mēs par sevi atgādināsim!
Stabili vārdu savienojumiSiltās zemes; dienvidu zemes.
- Siltās zemes; dienvidu zemes — siltā klimata zemes
5.1.pārnestā nozīmē Vieta, teritorija, kas (kādam) saistās ar ko (piemēram, ar kādu dzīves posmu, ar kādu stāvokli).
Piemēri— Vita bieži mani apciemo, viņai Kurmene ir bērnības zeme.
- — Vita bieži mani apciemo, viņai Kurmene ir bērnības zeme.
- Mēklēt savu laimi, savu laimīgo zemi.
- Var jau meklēt savu sapņu zemi, censties piepildīt savus ideālus.
6.parasti formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tas, kas ir saistīts ar cilvēka laicīgo dzīvi, pretstatā viņpasaulei.
Piemēri— Justiņa šīs zemes mokas ir beigušās.
- — Justiņa šīs zemes mokas ir beigušās.
- Tad Ēģiptes reliģiskajā centrā šķietami vienkopus saplūdīs šīs zemes un aizsaules dzīve.
- Nekas nav tik īss kā zemes dzīve.
Stabili vārdu savienojumi(Cieta) zeme (arī pamats) zem kājām. (Kā) zemē ielīst. Apsolītā zeme. Atdot zemei.
- (Cieta) zeme (arī pamats) zem kājām idioma — drošs, stabils stāvoklis
- (Kā) zemē ielīst idioma — paslēpties, pazust
- Apsolītā zeme idioma — vieta, kur kāds ļoti vēlas vai cenšas nokļūt; laimes, pārticības, labklājības simbols
- Atdot zemei; atdot zemes klēpim idioma — apbedīt, apglabāt
- Būt zem zemes; būt zem zemēm; būt apakš zemes; gulēt zem zemes; gulēt apakš zemes frazeoloģisms — būt mirušam, apglabātam
- Dabūt (arī pabāzt) zem (arī apakš) zemes sarunvaloda — apbedīt
- Dzīt stāvus kapā; dzīt stāvu kapā; dzīt stāvus zemē; dzīt zemē sarunvaloda, idioma — radīt (kādam) ļoti smagu dzīvi, neciešamus apstākļus
- Dzīvam kapā jālien; dzīvam zemē jālien sarunvaloda — saka par neciešamiem, nepanesamiem apstākļiem
- Dzīvs zemē neielīdīsi sarunvaloda, idioma — saka, ja jāsamierinās ar ko vai kas jāpārvar
- Griež debesis un zemi kopā idioma — saka par stipru sniegputeni, viesuli
- Guldīt zemes klēpī idioma — apbedīt, apglabāt
- Iegulties (arī iegult) zemē (arī kapā) frazēma — nomirt un tikt apglabātam
- Iekrist kā ūdenī (arī kā akā, ugunī, zemē), arī pazust kā ūdenī (arī kā mārkā), retāk iegrimt kā ūdenī (retāk kā dzelmē) — pēkšņi pazust un nebūt vairs atrodamam
- Iemīdīt (arī iemīt) dubļos (arī zemē) idioma — iznīcināt, arī pazemot, aizvainot
- Izlīst (arī izaugt) (gluži) kā no zemes frazēma — pēkšņi parādīties
- Izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) — aiziet bojā
- Izputēt no zemes virsas; izputēt no pasaules frazeoloģisms — aiziet bojā
- Kā zemē iemiets; kā iemiets idioma — zaudējis kustības spējas (aiz pārdzīvojuma), nekustīgs
- Kāda (tēvu) zeme jādala (arī dalāma) — saka, norādot, ka nav iemesla ķildai
- Mētāties pa zemi sarunvaloda, idioma — būt lielā daudzumā; būt viegli iegūstamam
- Nejust zemi zem kājām idioma — būt lielā pacilātībā, saviļņojumā, pārdzīvot lielu prieku
- No (arī aiz) kauna (vai) zemē (ie)līst frazēma — justies ļoti neērti, izjust ļoti lielu apkaunojumu
- Nolādēt no zemes virsas; nolādēt no zemes virsus frazēma — ļoti stipri nolādēt
- Nolīdzināt (līdz) ar zemi — 1. Pilnīgi nopostīt2. Ļoti nopelt, atzīt par pilnīgi nederīgu
- Noslaucīt (arī izdeldēt) no zemes virsas (retāk virsus) idioma — pilnīgi iznīcināt
- Spert zemes gaisā sarunvaloda, idioma — būt ļoti saniknotam; bārties
- Spiest pie zemes idioma — 1. Ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī2. Nomākt, radīt bezcerību
- Staigāt pa zemi (arī zemes virsu) idioma — dzīvot; būt dzīvam
- Starp debesīm un zemi idioma — nenoteiktā vietā, stāvoklī
- Stāvēt (stingri) uz zemes idioma — ievērot reālo situāciju
- Tā, ka kājas pie zemes nemetas kolokācija — ļoti ātri (iet, skriet)
- Tā, ka nejūt zemi zem kājām kolokācija — ļoti ātri (skriet, steigties, arī bēgt)
- Uz zemēm novecojis, kolokācija — laukos
- Vārdi krīt auglīgā zemē poētiska stilistiskā nokrāsa, frazēma — saka, ja teiktais dziļi ietekmē klausītājus, rod atsaucību
- Zeme deg zem kājām idioma — 1. Saka, ja ir ļoti jāsteidzas2. Saka, ja kāds jūtas apdraudēts, ja steidzīgi jādodas projām, jābēg3. Saka, ja kāds pārdzīvo ko ļoti nepatīkamu un vēlas doties projām, pazust
- Zeme grīļojas (arī līgojas) (zem kājām) idioma — saka par nedrošu, bīstamu stāvokli
- Zeme nes idioma — lieto, lai norādītu uz kāda eksistences, darbības vēlamību
- Zeme pazūd zem kājām idioma — 1. Saka, ja zūd realitātes izjūta2. Saka, ja pēkšņi zūd stabils, drošs stāvoklis
- Zeme un debess (arī ar debesīm) griežas (retāk jaucas, iet) kopā idioma — saka par stipru sniegputeni, viesuli
- Zemes darbs vārdkoptermins — 1. parasti formā: daudzskaitlis Būvdarbu komplekss, kas ietver grunts izrakšanu, pārvietošanu un novietošanu noteiktā vietā; zemesdarbs12. Augsnes apstrādāšana, kopšana; zemesdarbs2
- Zemes dievi vārdkoptermins — zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, kuriem ziedots, lai panāktu labāku lauku ražību, leknākas ganības, materiālo labklājību, veselību
- Zemes māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā zemes auglības un ražības pārzine un gādniece par mirušajiem; Zemesmāte
- Zemes rūķis frazēma — čakls, strādīgs zemes kopējs
- Zemes sāls idioma — saka par ko būtisku, nozīmīgu
- Zemes sievas joma: mitoloģija — sieviešu kārtas zemes un pazemes gari latviešu mitoloģijā, dažkārt, ja minēti vienskaitļa formā, tuvi Zemes mātei
- Zemes tauki taksons — zemestauki
- Zemes tiesa vēsturisks — 1. Privileģēto lauku iedzīvotāju tiesu iestāde (Latvijas teritorijā no 16. gadsimta līdz 19. gadsimtam)2. Zemākā tiesa vai apriņķa, guberņas tiesa (Krievijā 18. un 19. gadsimtā)
- Zemes trīce vārdkoptermins — zemestrīce
- Zemes urķis sarunvaloda, frazēma — zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks
Avoti: LLVV, MLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit