augsne | Tēzaurs

augsne

Lietojuma biežums :

augsne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

Locīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	augsne	augsnes
Ģen.	augsnes	augšņu
Dat.	augsnei	augsnēm
Akuz.	augsni	augsnes
Lok.	augsnē	augsnēs

1.Virsējā zemes kārta (kuru kopējā iedarbībā pārveidojuši klimats, augu un dzīvnieku organismi, kā arī agrotehniski un melioratīvi pasākumi), kurā iespējama augu augšana.

PiemēriPārāk smilšaina augsne?

Saistītās nozīmesaugsna, augtene.

Stabili vārdu savienojumiApraktās augsnes. Augsnes aizstājēji.

Apraktās augsnes vārdkoptermins — augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā.
Augsnes aizstājēji vārdkoptermins — minerāli vai organiski substrāti, kuros izvietojas augu sakņu sistēma, ja augus audzē bez augsnes (piem., pakaišu kūdra, perlīts); augiem vajadzīgos barības elementus piegādā ar barības vielu šķīdumu; izmanto zinātniski pētnieciskajā darbā, praksē galvenokārt segtajās platībās.
Augsnes analīze vārdkoptermins — augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos.
Augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) vārdkoptermins — augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni.
Augsnes apakškārtas blīvēšana vārdkoptermins — aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā.
Augsnes apakškārtas blīvētājs vārdkoptermins — rīks, kas sablīvē augsnes dziļākās kārtas un atstāj irdenu virskārtu; blīvētājs (Kempbela veltnis) sastāv no ass, uz kuras brīvi noteiktā atstatumā cits no cita nostiprināti asšķautņaini gredzeni; blīvētāju pārvietojot arumos, gredzeni iebrūk augsnē un aizpilda tukšumus.
Augsnes auglība vārdkoptermins — augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām.
Augsnes blīvēšana vārdkoptermins — mehāniska darbība, kas mākslīgi izraisa augsnes daļiņu satuvināšanos.
Augsnes erozija vārdkoptermins — augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā.
Augsnes iekšējā mitrināšana vārdkoptermins — augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā.
Augsnes jaunveidojumi vārdkoptermins — augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā.
Augsnes mitrināšana vārdkoptermins — mitruma ievadīšana augsnē.
Augsnes monolīts vārdkoptermins — augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi.
Augsnes morfoloģija vārdkoptermins — augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu.
Augsnes nogurums vārdkoptermins — augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai.
Augsnes pamatpārveidošana vārdkoptermins — dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm.
Augsnes urbis vārdkoptermins — instruments augsnes parauga noņemšanai noteiktā dziļumā tā apskatei un analīzei.
Augsnes zinātne vārdkoptermins — dabaszinātņu nozare, kurā pēta augsni, tās izcelsmi un attīstību, uzbūvi, sastāvu un īpašības, ģeogrāfisko izplatību, racionālas izmantošanas un auglības celšanas pasākumus.
Augšņu ģeogrāfija vārdkoptermins — augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības.
Augšņu kartes vārdkoptermins — kartes, kurās attēlots augšņu izvietojums.
Efektīvā augsnes auglība vārdkoptermins — auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā.
Kūdrainās augsnes vārdkoptermins — augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm.
Palienes augsnes vārdkoptermins — augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes.
Potenciālā (dabiskā) augsnes auglība vārdkoptermins — auglība, kas augsnei piemīt no dabas.
Sasāļotās augsnes vārdkoptermins — augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu.
Sociogēnās augsnes vārdkoptermins — daļēji vai pilnīgi mākslīgi radītas augsnes apdzīvotu vietu parkos, skvēros u. c. apzaļumotās platībās.
Velēngleja augsne vārdkoptermins — mežu zonas purvainu augšņu tips, kas veidojies apstākļos, kad nelielas drenāžas dēļ augsnē pastāv ilgstošs periodisks pārmitrums un anaerobos apstākļos izveidojies glejs.
Velēnu karbonātu augsne vārdkoptermins — mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes.
Velēnu podzolētās augsnes vārdkoptermins — podzolēto augšņu apakštips, raksturīgs brūnpelēks vai tumšpelēks trūda horizonts, zem tā gaišāks, pelēcīgs podzola horizonts, kas dziļāk pāriet rūsganbrūnā iluviālajā horizontā un augsnes cilmiezī.
Velēnu podzolētās gleja augsnes vārdkoptermins — podzolēto gleja augšņu apakštips, kas veidojies vāji vai vidēji izteikta sezonāla vai pastāvīga pārmitruma apstākļos; raksturīgākais veidošanās process ir glejošanās, kam līdztekus var norisēt kūdrošanās sākuma procesi.
Virspusējā pašteces mitrināšana — ūdeni sadala pašteces ceļā pa vagām, plūdjoslām vai plūdlaukiem.

Tulkojumiland, ground.

1.1.pārnestā nozīmē Priekšnoteikumi, labvēlīgi apstākļi (kādas parādības pastāvēšanai, attīstībai).

PiemēriEs augsni jau biju sagatavojusi – visiem biju klāstījusi, ka sāp zobs.

Tulkojumisource, seed.

Avoti: MLVV, TWN, LLVV, ZTV

Korpusa piemēri:šeit