Paplašinātā meklēšana
Meklējam augsne.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (68):
- aluviālās augsnes
- antropogēnās augsnes
- apraktās augsnes
- arīdās augsnes
- augsnes aerācija
- augsnes aizstājēji
- augsnes analīze
- augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija)
- augsnes apakškārtas blīvēšana
- augsnes apakškārtas blīvētājs
- augsnes apstrāde kokaudzētavā
- augsnes apstrāde mežā
- augsnes auglība
- augsnes blīvēšana
- augsnes degradācija
- augsnes ērces
- augsnes erozija
- augsnes ēvele
- augsnes frēze
- augsnes iekšējā mitrināšana
- augsnes jaunveidojumi
- augsnes kaļķošana
- augsnes kluči
- augsnes krītošās auglības likums
- augsnes kukaiņi
- augsnes mitrināšana
- augsnes mitrums
- augsnes monolīts
- augsnes morfoloģija
- augsnes nematodes
- augsnes nogurums
- augsnes pamatpārveidošana
- augsnes sasalums
- augsnes sēnes
- augsnes urbis
- augsnes vienšūņi
- augsnes zinātne
- augsnes zonde
- bezstruktūras augsne
- efektīvā augsnes auglība
- kanēļbrūnās augsnes
- kastaņbrūnās augsnes
- kombinēta augsnes apstrādes mašīna
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts
- kūdrainās augsnes
- noskalotās augsnes
- palienes augsnes
- pārejas purva kūdraugsnes
- pelēkā zeme (arī augsne)
- pļavas augsnes
- pliena augsne
- podzolēta augsne
- podzolētā glejaugsne
- podzolētās glejaugsnes
- potenciālā (dabiskā) augsnes auglība
- rindstarpu augsnes frēze
- sasāļotās augsnes
- smaga augsne
- smilšu augsne
- smilts augsne
- sociogēnās augsnes
- trekna augsne
- velēngleja augsne
- velēnu karbonātu augsne
- velēnu podzolētās augsnes
- velēnu podzolētās gleja augsnes
- viegla augsne
- zemā purva kūdraugsnes
Atrasts skaidrojumos (200):
- tīruma ēvele 1,5–2,0 m garš un dažus cm plats slīps nazis augsnes irdināšanai un nezāļu sakņu nogriešanai.
- steidzināšana Agrotehnikas paņēmiens, ar ko dārzeņus, puķes, augļus un ogas iegūst laikā, kad atklātā laukā to raža nav iespējama; lai izbeigtu augu miera periodu un tie sāktu augt un attīstīties, regulē apgaismojumu, temperatūru, gaisa un augsnes mitrumu
- mulčēšana Agrotehnikas paņēmiens: augsnes virskārtas nosegšana ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- pagulvirsa Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- pagulvirsma Aktīvā virsma; Zemes (augsnes, augāja, sniega, ledus, ūdens) virsma, kas mijiedarbībā ar atmosfēru piedalās siltuma un mitruma apmaiņā
- jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- kolistatīns Antibiotiska viela, aktīva pret zarnu nūjiņām; iegūta no aerobiem sporveidotājiem augsnes mikroorganismiem
- gramicidīns Antibiotiska viela, ko rada īpaša augsnes baktēriju suga
- lizimetrs Aparāts, ar ko mērī ūdens daudzumu, kas izsūcas cauri virsējiem augsnes slāņiem
- apvērst Apgriezt (uz otru pusi, piemēram, augsnes kārtu)
- kolititrs Apkārtējās vides fekālā piesārņojuma rādītājs: mazākais substrāta (ūdens, augsnes, produktu u. c.) daudzums (ml, g), kurā iespējams konstatēt kolibaktēriju klātbūtni
- izrijolēt Apmēslot, nomēslot (kādu zemes platību), ierokot mēslojuma slāni zem augsnes virskārtas
- augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
- lobīt Apstrādāt (piemēram, tīrumu), apvēršot augsnes virskārtu
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
- augsnes apakškārtas blīvēšana aramkārtas apakšējo tukšumu piepildīšana, lai pēc sējas augsne mazāk sēstos un mazāk tiktu saraustītas kultūraugu saknes; tiek atvieglota mitruma pacelšanās aramkārtā un sakņu virzīšanās apakškārtā
- erozija Ārdoša (vēja, ūdeņu) iedarbība uz augsnes virskārtu
- aramsloksne Arot apvērstā augsnes sloksne
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū)
- asinspēdas Asiņu pilieni vai smērējumi uz dzīvās vai nedzīvās zemsegas, augsnes, sniega un augiem, kas medībās liecina par dzīvnieka ievainojumu
- trapēlija Asku ķērpju klases lekanoru rindas dzimta ("Trapeliaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas aug uz augsnes un trūdošiem celmiem
- cetrārija Asku ķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Cetraria"), lapu un krūmu ķērpji, kas aug uz koku stumbriem un augsnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu
- zemesmēlīte Asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases dzimta ("Geoglossaceae"), augsnes saprofīti, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 8 sugu
- humārija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Humariaceae"), augsnes un ekskrementu saprofīti, Latvijā konstatēts 18 ģinšu, >30 sugu
- soliflukcija atkusušas, pārmitras grunts, augsnes lēna slīdēšana pa sasaluma virsmu lēzenās nogāzēs; kriosoliflukcija
- lesivēšanās Atmālošanās process; augsnes izskalošanās veids, kur no virskārtas ar ūdeni tiek ienestas dziļāk augsnē ķīmiski nenoārdītas māla daļiņas
- azotifiksācija Atmosfēras slāpekļa saistīšana augsnes mikroorganismos
- pavasara aršana atsevišķos gadījumos lietojams augsnes apstrādes veids, kas pieļaujams gadījumos, ja rudens apstākļi ir bijuši aršanai nepiemēroti
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis
- salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
- hemikriptofīti Augi, kam ziemošanas vai atjaunošanās pumpuri atrodas tieši virs augsnes
- trūdaugi Augi, karu normālai attīstībai ir nepieciešama trūdaina augsne
- psihrofīti Augi, kas aug mitrās un aukstās augsnēs (augstkalnēs, polārajos apgabalos) un ir piemērojušies īsam veģetācijas periodam, ilgai ziemai, zemai gaisa un augsnes temperatūrai
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti
- bazofili augi, kas pielāgojušies bāziskai augsnei
- nitrofilie augi augi, kuru augšanai nepieciešams daudz augsnes slāpekļa
- efektīvā augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt attiecīgajā veģetācijas periodā un kas var mainīties gan dabas procesu ietekmē, gan arī cilvēku darbības rezultātā
- potenciālā (dabiskā) augsnes auglība auglība, kas augsnei piemīt no dabas
- nogurums Auglības krass samazinājums, zudums augsnei, ja to ilgstoši vienveidīgi izmanto
- melnzeme Auglīga, trūdvielām bagāta augsne
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
- augsna augsne
- irdnājs augsne
- spalvaina zeme augsne ar dažāda veida zemi vai zemes slāņiem blakus
- reliktaugsne augsne, kas ir saglabājusi īpašības no kāda iepriekšēja ģeoloģiskā laikmeta un neatbilst tagadējiem fiziski ģeogrāfiskiem vai saimnieciskās izmantošanas apstākļiem
- pagrants augsne, kas mazliet satur granti
- pamāls augsne, kas mazliet satur mālu
- smalkzeme augsne, kas sastāv no sīkām daļiņām
- plienājs augsne, kas satur blīvu dolomītu, merģeli
- zvingža augsne, kas satur granti
- glejaugsne augsne, kas veidojas uz ķīmiski bagātiem cilmiežiem seklu, cietu gruntsūdeņu ietekmē zem zālājiem, lapkoku un jauktajiem mežiem
- kūdraugsne augsne, kas veidojusies purvainā vietā
- solončaks augsne, kas virskārtā satur daudz sāļu
- purvaugsne augsne, kurai ilgstošā mitruma iedarbībā humusa vietā radies kūdras horizonts
- skeletaugsne augsne, kuras sastāvā ir daudz rupju, nesadrupušu iežu daļiņu (piemēram, akmeņi, oļi, grants); skeletainā augsne
- struktūraugsne augsne, kuras sīkās daļiņas spēj saķept dažāda lieluma graudos
- soloncs augsne, kuras virskārtā ir sāls garoza un kas veidojusies necaurskalojoša ūdens režīma apstākļos, notiekot intensīvai iztvaikošanai
- irdne augsne, zeme; augsnes, zemes irdenā virskārta
- piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kas satur piesārņojošas vielas
- potenciāli piesārņota vieta augsne, zemes dzīles, ūdens, dūņas, kā arī ēkas, ražotnes vai citi objekti, kuri, pēc nepārbaudītas informācijas, satur vai var saturēt piesārņojošas vielas
- apakšaugsne augsnes apakškārta
- apakšgrunts augsnes apakškārta
- zemesdarbs augsnes apstrādāšana, kopšana
- zemes darbs augsnes apstrādāšana, kopšana; [zemesdarbs]{s:2169}
- rondalēšana augsnes apstrāde ar šķīvju kultivatoru
- irdināšana augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
- sasāļotās augsnes augsnes ar palielinātu (virs 0,25%) ūdenī viegli šķīstošu minerālsāļu daudzumu
- augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
- eitrofikācija augsnes bagātināšanās ar barības vielām un attiecīgajam augsnes tipam netipisku augu sugu ieviešanās
- kaļķošana augsnes bagātināšanas līdzekļu iestrāde augsnē skābuma neitralizēšanai, mikroorganismu dzīvotspējas palielināšanai, augsnes struktūras, ūdenscaurlaidības un mēslojuma efektivitātes uzlabošanai
- milons augsnes fumigants ar insekticīdām, nematocīdām un herbicīdām īpašībām
- trapekss augsnes fumigants ar nematocīdām, insekticīdām, fungicīdām un herbicīdām īpašībām
- kankoļi augsnes gabali, kukuržņi
- ģipšošana augsnes ģipšošana - ģipša iestrāde sāļainās augsnēs liekās sārmainības novēršanai
- augsnes analīze augsnes īpašību un sastāva noskaidrošana augsnes izpētes, vērtēšanas un kartēšanas nolūkos
- dziļirdināšana augsnes irdināšana no 15 līdz 20 centimetriem dziļi
- kaplēšana augsnes irdināšana un nezāļu nociršana ar kapli
- diskecēšas augsnes irdināšanas darba rīks ar diskveida nažiem sakņu iznīcināšanai
- kurmja rakums augsnes kaudzīte, ko, rokot eju, kurmis izmet virs zemes
- minerālzeme augsnes maztrūdainā apakškārta
- siderācija augsnes mēslošana ar augu zaļo masu, izaudzējot tos līdz noteiktai fāzei un iestrādājot augsnē; zaļmēslošana
- minerālzeme augsnes minerālā daļa, kurā ietilpst augsnes primārie un sekundārie minerāli un viņu sadēdēšanas un pārveidošanās produkti
- augsnes iekšējā mitrināšana augsnes mitrināšana, kurā ūdeni augsnē ievada pa perforētiem 30-50 cm dziļi iebūvētiem cauruļvadiem un tā samitrinās galvenokārt kapilārā veidā
- augsnes nogurums augsnes nespēja ilgstoši saglabāt ražīgumu vienai kultūrai
- agrotehniskā erozija augsnes nonese pa nogāzi apstrādes procesā
- vējerozija augsnes nopūšana, aizpūšana
- frēzēšana augsnes pamatapstrāde un pirmssējas apstrāde ar augsnes frēzi, veidojot vienmērīgi sastrādātu sīkdrupatainu un izlīdzinātu augsnes virskārtas struktūru
- aršana augsnes pamatapstrāde, kurā apvērš, drupina, irdina un vēdina augsnes apstrādājamo slāni, samazina augsnes blīvumu, palielina porainību, iestrādā mēslojumu un augu atliekas
- lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju
- plantāžaršana augsnes pamatapstrādes process, augsni apvēršot 60-100 cm dziļumā pirms augļu dārzu un vīnogulāju ierīkošanas
- arkls augsnes pamatapstrādes rīks (ar kuru apvērš un drupina arumsloksni, iestrādājot augsnē augu atliekas, mēslojumu)
- augsnes monolīts augsnes profila paraugs, kurā ietverti vairāki vai visi augsnes ģenētiskie horizonti ar netraucētu dabisko uzbūvi
- edafiskie faktori augsnes radīti ekoloģiskie apstākļi, kas ietekmē ekosistēmas struktūru un darbību
- augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
- rizosfēra augsnes slānis, kurš apņem katru auga sakni un kurā attīstās mikroorganismi
- arumsloksne augsnes sloksne, ko atgriež arkla lemesis, šķīvis
- augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām
- agrofons augsnes stāvoklis, kas nosaka tādu vai citādu ražu
- sakārta augsnes struktūra, kam raksturīgas pikas, graudi ar diametru aptuveni līdz diviem centimetriem
- solods augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
- humuss augsnes trūdvielas jeb augsnes organiskā daļa, kas rodas gk. sēņu un mikroorganismu ietekmē pārveidojoties augu un dzīvnieku atmirušajām daļām
- ūdenskapacitāte augsnes ūdens uzņēmība, no kā atkarīgs augsnes mitrums bezlietus laikā; visbiežāk 100kg sausas zemes spēj aizturēt ap 25 kg ūdens
- aktīvais slānis augsnes vai ūdens slānis, kura siltuma stāvokli nosaka Saules radiācijas procesi un siltuma apmaiņa un atmosfēru
- augsnes jaunveidojumi augsnes veidošanās procesā radušās vielas, kas atšķiras no augsnes horizontiem krāsas un ķīmiskā sastāva ziņā
- velēna augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals
- aramkārta augsnes virsējais, apstrādājamais slānis
- virsūklis augsnes virskārta, velēna, sazēlums purvā, pļavā
- lobītājs augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar ko apstrādā (loba) augsni 6–14 cm dziļumā pēc graudaugu novākšanas; apstrādā arī papuves un viengadīgos zālājus
- kultivators augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc
- lobīšana augsnes virskārtas sekla apstrāde ar šķīvju un lemešu lobītājiem, lai izprovocētu nezāļu seklu dīgšanu, kā arī iestrādātu pēcpļaujas atliekas un mēslojumu
- šļūkšana augsnes virspusēja apstrāde ar šļūci
- kultivēšana augsnes virspusēja apstrāde, kurā ietilpst augsnes irdināšana, drupināšana, cilu un nezāļu iznīcināšana; lieto kultivatorus, arī atsperu un šķīvju ecēšas
- ecēšana augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens
- šķīvošana augsnes virspusējas (4–10 cm dziļas) apstrādes paņēmiens, ko izdara ar šķīvju lobītājiem, šķīvju ecēšām
- pedoloģija augsnes zinātne
- augsnes morfoloģija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes ārējās, tieši laukā konstatējamās pazīmes - augsnes slāņu biezumu
- augšņu ģeogrāfija augsnes zinātnes nozare, kurā pēta augsnes segas ģeogrāfiskā sadalījuma likumsakarības
- apraktās augsnes augsnes, kas atrodas dažādos nogulumu slāņos; tas norada uz pārtraukumiem nogulumu uzkrāšanās procesā
- arīdās augsnes augsnes, kas veidojas arīda klimata apstākļos
- reguri augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
- zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
- podzolētās glejaugsnes augsnes, kas veidojas, kad mitruma sastrēguma apstākļos pārpurvojas podzolaugsne un podzolēšanās procesam pievienojas glejošanās process
- noskalotās augsnes augsnes, kurām pa nogāzēm tekošie ūdeņi pilnīgi vai daļēji nonesuši virsējos horizontus
- zeme augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums
- piesārņojoša darbība augsnes, zemes dzīļu, ūdens, gaisa, iekārtu vai ēku un citu stacionāru objektu izmantošana, kas var radīt vides piesārņojumu vai avāriju risku, kā arī darbība, kas tiek veikta piesārņotā vietā un var izraisīt piesārņojuma izplatīšanos
- kūdrainās augsnes augšņu grupa, kas veidojas pārmitros apstākļos un kam virskārtā ir kūdra; klasificē pēc kūdras kārtas biezuma: ja tā ir 30 cm, kūdrainās augsnes sauc par purvainu jeb hidromorfajām augsnēm, ja kūdra plānāka - par slapjaiņu jeb pushidromorfajām augsnēm
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes
- cistogons augu aizsardzībā lietojams preparāts, ko lieto augsnes kaitēķļu (nematodu) apkarošanai
- hidroponika augu audzēšana bez augsnes barības šķīdumos vai augsnes aizstājējos, ko periodiski mitrina ar barības vielu šķīdumu
- aeroponika augu audzēšana bez augsnes vai tās aizstājēja, periodiski apsmidzinot ar uzturvielu šķīdumu saknes, kas atrodas slēgtā kamerā
- dobe augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām
- edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to
- čārpa Baltās smilts augsne
- epimēdija Bārbeļu dzimtas ģints ("Epimedium"), mūžzaļi, dekoratīvi augi, kam nepieciešama noēnota vieta aizvējā un skāba augsne
- adatene bazīdiju sēņu afilloforu rindas dzimta ("Hydnaceae"), saprofīti uz augsnes un koksnes, retāk - parazīti, sēnes ar adatveida himenoforu uz dažādas krāsas un veida augļķermeņiem; \~670 sugu, Latvijā 4 sugas
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
- pliena augsne bezstruktūras māla augsne, kuras daļiņas saķep blīvā masā
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu
- glejošanās Bioķīmisks process, kurā veidojas gleja horizonts, augsnei periodiski applūstot
- smaga augsne blīva, mālaina augsne
- kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals
- pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
- brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
- izkaltēt būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, augs, koksne) kļūst ļoti sauss
- mēslot būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, platība, augi) ir nodrošināts ar mēslojumu
- kaltēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- preterozijas hidrotehniskās būves būves, ko ierīko, lai novērstu vai ierobežotu augsnes ūdenseroziju (ūdenskrātuves, regulēšanas aizsprosti, dambji, kritņi, straujakas)
- caurmalu Caurmalu zeme - smilšmālu augsne
- caursmilkšu Caursmilkšu zeme - smilšaina māla augsne
- Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
- blieķis Cieta māla augsne
- fizioģeogrāfija dabaszinātņu grupa ģeogrāfijas zinātņu sistēmā, kas pētī Zemes ģeogrāfisko apvalku, tā teritoriālās īpatnības un vieliski atšķirīgās sastāvdaļas, dabas kompleksus; tajā ietilpst ģeomorfoloģija, augsnes zinātne, klimatoloģija, hidroloģija, bioģeogrāfija utt.; fiziskā ģeogrāfija
- augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
- lobīt Dalīt, ņemt nost (augsnes) virskārtu
- sociogēnās augsnes daļēji vai pilnīgi mākslīgi radītas augsnes apdzīvotu vietu parkos, skvēros u. c. apzaļumotās platībās
- irdinātājs Darba rīks, ierīce augsnes irdināšanai
- pliska Darbarīks māla augsnes izlīdzināšanai
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām)
- saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes
- susinātājdrena Drena augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai
- skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
- krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
- rakt Durt lāpstu zemē un vērst augsnes virskārtu (piemēram, ko veidojot augsnes virskārtā)
- šļucka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai)
- šļutka Dzelzs arkls (augsnes uzaršanai); šļucka
- augsnes pamatpārveidošana dziļa intensīva augsnes apstrāde, kas maina augsnes profila ģenētisko horizontu sakārtojumu; nepieciešama galvenokārt velēnu podzolētajām augsnēm
- dziļkultūra Dziļa, līdz 25-30 cm un vairāk augsnes apstrādāšana
- rijolēšana Dziļāka augsnes pārrakšana, novietojot virsējo slāni dziļumā un apakšējo slāni virspusē
- mēsli Dzīvnieku ekskrementi; lauksaimniecības dzīvnieku ekskrementi, arī šādu ekskrementu un pakaišu sajaukums, ko izmanto augsnes mēslošanai; kūtsmēsli
- šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
- zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
- mitraine Ekosistēma, kam raksturīgs pastāvīgs apūdeņojums vai liels augsnes mitrums
- ekstirpaters Ekstirpators - darbarīks augsnes izirdināšanai, kultivatora paveids
- paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai
- fizioģeogrāfiskā apakšzona fizioģeogrāfiskas zonas joslveida daļa, kas nodalās zonas robežās platumu virzienā, mainoties klimatam, hidroloģiskajam režīmam, ģeoķīmiskajiem un augsnes veidošanās procesiem, biocenožu struktūrai
- vienlaidu aršanas frēze frēze purvu, mežu un tīrumu augsnes sastrādāšanai
- augsnes aerācija gaisa apmaiņa starp augsnes slāni un atmosfēru
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- rieva Garš, samērā šaurs padziļinājums (augsnes, ceļa u. tml. virsmā)
- spartīna Graudzāļu dzimtas ģints ("Spartina"), dekoratīvs augs, kam nepieciešama mitra vai slapja augsne, zaļganās ziedvārpas ar sārti violetajām putekšņlapām ir labi piemērotas sauso ziedu kompozīcijām
- blīvceru stiebrzāles graudzāļu dzimtas lakstaugi ar cerošanas mezgliem augsnes virspusē
- susinātājgrāvis Grāvis augsnes un virszemes gravitācijas ūdeņu uztveršanai un novadīšanai
- ūdenserozija Gravu veidošanās vai augsnes vienlaidu noskalošanās
- aktīvais slānis ģeokrioloģijā - vasarā atkūstošs augsnes un grunts slānis mūžīgā sasaluma apgabalos
- ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta
- sērsēne himēnijsēņu klases virpainīšu dzimtas ģints ("Hypholoma"), saprofīti, aug uz koksnes, kūdras, sūnām, augsnes, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 12 sugas
- fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai
- apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai
- kultūraugsne Iekultivēta, ielabota augsne
- Čujas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, 1750-2000 m vjl., Krievijas Altaja Republikā, garums rietumu-austrumu virzienā — \~70 km, platums — līdz 40 km, paugurains līdzenums, kalnu pļavu augsnes
Atrasts piemēros (23):
- glejots augsne gramelometriskās īpašības – glejota mālsmilts.
- drenēt augsnei jābūt vieglai un labi drenētai.
- glejs augsnes — velēnu vidēji podzolētās gleja, velēnu gleja un purvu.
- uzlabotājs Augsni sajauc ar augsnes uzlabotājiem un pakļauj tālākai apstrādei, piemēram, augsnes izvēdināšanai.
- klimats Cukura īpašo aromātu ir veidojis salas unikālais klimats – siltā saule, auglīgā vulkāniskā augsne un mitrais Indijas okeāna gaiss.
- glejots Dominējošās šeit ir velēnu podzolaugsnes un velēnpodzolētās virsēji glejotās augsnes.
- purvains Dubļi nedaudz oda pēc sēnēm, meža augsnes vai purvainas pļavas.
- rūgtums Es gulēju uz vēdera, sajutu skrambas sūrstēšanu uz vaiga, saodu sūnas rūgtumu un izbirušo aveņu saldo smārdu, saklausīju savus elpas vilcienus un sirdspukstus, samanīju augsnes vēso miklumu, kas spiedās pa drēbju šķiedrām.
- augsne Izkatās, ka viņas aizdomām tomēr ir kaut kāda augsne.
- uzlabot Kā uzlabot augsnes kvalitāti?
- liels Kādreiz te bijuši lieli saimnieki, auglīgas augsnes.
- formīgs Lai izvairītos no nekontrolētas savairošanās un veidotu koptu un formīgu krūma vainagu, agros pavasaros grimoņu krūms pamatīgi jāapgriež līdz pat augsnes līmenim.
- glejots Mazāk drenētu ūdensšķirtņu posmos augsnes ir glejotas.
- parauglaukums No katra parauglaukuma ievāktos 100 g augsnes paraugus izmantoja minerālvielu ķīmiskajām analīzēm.
- augsne Pārāk smilšaina augsne?
- patikt Patīk neitrāla vai kaļķaina augsne.
- sārmains Peonijām nepieciešama viegla, lekna, sārmaina augsne ar labu drenāžu.
- analizēt Sakāpuši Prževaļska zirgos, bruņojušies ar dažādām zinātniskām ierīcēm, vairīdamies no lāčiem un lūšiem, tie klejoja pa plašajiem Rundānu mūžamežiem, veica urbumus, ņēma augsnes paraugus, mērīja un analizēja.
- augsne Tā ziedi ir sarkani un sīksti, tas ir piemērots mūsu augsnei.
- augsne Trešajā rītā augsne bija kļuvusi pietiekami sausa, lai pa to viegli varētu staigāt.
- sagatavošana Tuvākajā laikā ir paredzēts pabeigt augsnes sagatavošanu stādīšanai.
- irt Vēl viena kļūda ir pārāk slapjas augsnes apstrādāšana- tā jāuzsāk tikai tad, kad augsne irst, nesmērējas un neveido lielas pikas.
- raža Vispirms ir jāsastrādā augsne, jāuzar, jānokultivē, tad zemē sēkla jāiesēj, un, kamēr tiek pie ražas, gads riņķī.
augsne citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv