kultivators
kultivators vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kultivators | kultivatori |
| Ģen. | kultivatora | kultivatoru |
| Dat. | kultivatoram | kultivatoriem |
| Akuz. | kultivatoru | kultivatorus |
| Lok. | kultivatorā | kultivatoros |
Augsnes virskārtas apstrādes rīks, ar kuru augsni irdina, drupina, jauc.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Izrādās – ap kultivatoru satinusies dzelzs trose, ieķērušies priekšmeti. «
- Šo būtisko, taču smago darbu var atvieglot kultivators.
- Viņš novāc pilnos maisus, prot apieties ar kultivatoru.
- Mums vajadzētu arklu, šļūci, kultivatoru.
- Savukārt kultivators paredzēts tam, lai ātrāk un vienkāršāk tiktu galā ar nezālēm starp vagām.