irt2
irt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Zūdot saistījumam, dalīties, raisīties (piemēram, par adījumu, vīli).
1.1.Dilstot jukt (par audumu, adījumu).
3.Zust (piemēram, par to, kas saista).
Avoti: LLVV